Viesnī cas atraš anā s vieta nav slikta, netā lu no galvenā s ekskursiju tikš anā s vietas.
Skats pa logu - ja ne uz galvenā s ielas, tad pie guļ oš ajā m viesnī cā m bū s jā vē ro atkritumu tvertnes.
Istabas uzkopš ana sastā v no tā , ka istabene (mē s bij&... →#257; m ļ oti pā rsteigti, satiekot viņ u basā m kā jā m gaitenī ! ): Saklā j gultu, piekarina (netī ros) dvieļ us un aiznes krū zes. Visas uzturē š anā s laikā tā s nekad netika mainī tas, ne gultas veļ a, ne dvieļ i, un glā zes, kuras pastā vī gi lietojat istabā , acī mredzot ir pieņ emts vienmē r mazgā t paš am. Viņ i neizdala š ampū nus, ž elejas utt. (tikai pie ieejas)
Brokastis vienmuļ as, bet gana garš ī gas.
sabrukt
Nedaudz fona. Mums patī k ceļ ot uz Prā gu. Vidē ji tur braucam reizi pusgadā un vienmē r palikā m pie Gastales. Vispā r mē s ļ oti mī lam Prā gu.
Iepriekš ē jā vizī tē mē s pā rliecinā jā m draugus doties kopā ar mums, kuri burtiski bija slimi ar s... →tā stiem par saviem ceļ ojumiem. 2006. gada 3. novembrī mē s kā.4 cilvē ku grupa (2 precē ti pā ri) ieradā mies Prā gā . Mū su tū roperators bija Vedi Tour Group s. r. o. , no kura mums vajadzē ja tikai pā rsē š anos atpakaļ (Hastal-Airport). Mē s atteicā mies no tieš ā transfē ra, jo mū s mā cī ja rū gtā pieredze, nogā dā jot mū s viesnī cā pē c ilga laika pē c ieraš anā s, jo daž reiz sagaidā m tos, kas kavē jas, tad jau tuvojas nā koš ā lidmaš ī na, un vajag uzreiz paķ ert atlidotā jus, tad sā kumā ievedam tū ristus, kuri apmetuš ies tā lu no centra, tā pē c netiekam uz Gaš tā ls pavisam drī z.
Neatkarī gais brauciens no lidostas uz Gastal aizņ em daudz mazā k laika un ir daudz paredzamā ks. Jā piebilst, ka ne viens vien tū roperators mū s atbrī voja no pā rskaitī juma apmaksas, jo. no viņ u viedokļ a š ā ds ž ests mū s automā tiski ieskaitī tu individuā lo tū ristu kategorijā un attiecī gi sadā rdzinā tu ceļ ojumu. Paradokss. : )
Tā pagā juš ā gada 3. novembrī (piektdien) ieradā mies Gaš tā lā un aizpildī jā m anketas par iekā rtoš anos. Uzreiz pē c š ī s ceremonijas mums tika paziņ ots, ka traģ iskā negadī juma rezultā tā tā s divas telpas, kas bija paredzē tas mums, ir spē cī gi applū duš as. Tas ir, tieš i š ie divi skaitļ i, tieš i pilnī bā applū duš i no mums nezinā mas ū denskrā tuves. Jaukā administratore š ausmī gi atvainojas un viesnī cas vā rdā piedā vā mums tikai divas naktis (lī dz svē tdienas pē cpusdienai) pā rvā kties uz viesnī cu Dlouha (kas atrodas uz tā da paš a nosaukuma ielas 17. ē kā ), kas atrodas tikai 5 minū š u gā jiena attā lumā . . Oblomingo putns mū s visus aizkustinā ja ar savu spā rnu, jo mē s jau bijā m gatavi reģ istrē ties praktiski dzimtajā viesnī cā un tad doties uz Staromestskaya. Redzot mū su neizpratni, viesnī cas Gastal apkalpojoš ais darbinieks samazinā ja brauciena laiku uz DZS (proti, Ā rlietu namu (DZS), tas ir, mē s oficiā li sauksim š o iestā di) lī dz trim minū tē m un pasniedza mums daž us bezmaksas kuponus pusdienas Gastal (kas, mums ir nepiecieš ams Ņ emiet vē rā , ka mē s nekad to neizmantojā m.
Nomā kts aizmaldī jā mies uz DZS, kur iebraucā m brī niš ķ ī gā liftā suņ u bū das lielumā , apš ū tu pelē kā paklā jā un iekā rtojā mies istabā s. Mū su ceļ abiedri pat atrada zinā mu prieku dzī vot DZS, jo. pa logiem pavē rā s skats uz Dlouha, kas, lai arī nebija pati klusā kā iela Prā gas centrā , un iepretim ieejā notika varens remonts, kā rezultā tā no 8 rī tā strā dnieki no ķ errā m sā ka gā zt salauztos ķ ieģ eļ us. palete, kas agrā s stundas dē ļ vē l bija tukš a, bet tomē r Dlouha - nav tā sliktā kā vieta, kur palikt Prā gā . Tā nu treš o daļ u atvaļ inā juma (jeb divas dzī ves dienas) pavadī jā m DZS un svē tdienas pē cpusdienā apmetā mies Gaš tā lā .
Mums par laimi vietē jā plū di divā s istabā s tika likvidē ti tieš i noteiktajā dienā un stundā . Viesnī cas darbinieki darī ja visu, lai mē s vispā r nevarē tu atrast nekā das noplū des pē das ne uz sienā m, ne uz griestiem, ne uz istabu grī dā m, un, ja strā dnieki pā rkrā soja griestus, viņ i to darī ja. prasmī gi, ka viņ i spē ja atjaunot plaisas, skrā pē jumus un putekļ us. Par laimi, arī telpu grī das netika bojā tas - š ā du secinā jumu izdarī jā m, apsekojot telpā s sauso, bet ne jauno paklā ju. Patieš ā m, cilvē ka rokas ir visvarens instruments, ja dodat viņ iem iemeslu palī dzē t!
Kopumā atlikuš o brī vdienu pavadī jā m bez raizē m patī kamā svē tlaimē , relaksā cijā , krogu braucienos, paš u organizē tā s alus degustā cijā s, pastaigā s pa ielā m un apskates objektiem utt.
Sanā ca tā , ka tuvā kā vieta, kur mums - krieviem satikties ir ā rzemē s : ) Ar pā rē jiem draugiem, kurus ļ oti sen neesam redzē juš i (pē dē jo reizi Turcijā ; ) un kuri dzī vo citā pilsē tā , vienojā mies satikties. Prā gā.2007. gada 16. martā , piektdien. Protams, Hastal viesnī cā , jo negadī juma dē ļ viesnī cu nemainī sim. Uz Prā gu devā mies ar desmitgadī gu meitiņ u, kura ir mū su meita un kura braucienu ieguva par labu uzvedī bu un saistī bā ar jubileju. Mē s rezervē jā m nakš ņ oš anu un atpakaļ ceļ u caur ceļ ojumu aģ entu Vedi Tour (Vedi Tour Group s. r. o. ). Tomē r, ņ emot vē rā negatī vu pieredzi, mē s lū dzā m atkā rtoti pieprasī t viesnī cas apstiprinā jumu no tū risma operatora, aprakstot mū su baž as un pagā tnes nepatikš anas, tikš anos ar draugiem, kuri ierodas no citas pilsē tas, kas arī tika izdarī ts. Vadoš ā tū re mū s informē ja, ka viesnī ca atkā rtoti apstiprinā ja mū su reģ istrē š anos, ka pē dē jo reizi mū s apdzina force majeure un bla bla blah.
Gaidot brī niš ķ ī gas brī vdienas, mē s lidojā m uz Ruzyn. Paziņ ojuš i Vedi Tour sapulces darbiniekam, ka nepiecieš ams tikai transfē rs atpakaļ , mē s trī s devā mies uz viesnī cu ar sabiedrisko transportu, atstā jot tū risma nozares darbinieku garlaicī gi gaidot citus tū ristus un vē lreiz priecā joties, ka transfē rs nav paredzē ts mums. Pa ietvi ar koferu riteņ iem dā rdinā juš i no Staromestskas metro uz Gastali, iebraucā m Gastalē . Kā da nesmaidī ga meitene mums pasniedza anketas, kuras ā tri vien aizpildī jā m un atgriezā m viņ ai. Tajā brī dī meitenes sejā iedegā s smaids!
Sieva vē lā k teica, ka tieš i tajā brī dī viņ a visu sapratusi. Daudzos daiļ literatū ras un tuvzinā tniskos darbos esmu lasī jis, ka nā ves brī dī cilvē ka iekš ē jā s acs priekš ā aizlido visa dzī ve. Negribu teikt neko sliktu, bet š ī s jaukā s darbinieces Gaš talas smaids var radī t lī dzī gu, bet lokā lā ku efektu - jū su iekš ē jā s acs priekš ā lido notikumi pirms apmē ram seš iem mē neš iem.
Kā ds burvī gs viesnī cas darbinieks no bijuš ā s Č ehoslovā kijas daļ as pieļ aujamā krievu valodā ziņ oja, ka traģ iskā negadī juma rezultā tā mums paredzē tā istabiņ a ir spē cī gi applū dusi. Tas ir, tieš i tā dā skaitā , tas tika pilnī bā applū dinā ts no mums nezinā mas ū denskrā tuves. Jaukā administratore š ausmī gi atvainojas un viesnī cas vā rdā piedā vā mums tikai divas naktis (lī dz svē tdienas pē cpusdienai) pā rvā kties uz viesnī cu Dlouha (kas atrodas uz tā da paš a nosaukuma ielas 17. ē kā ), kas atrodas tikai 5 minū š u gā jiena attā lumā . . Oblomingo putns mū s pieskā rā s ar savu spā rnu, jo mē s jau bijā m gatavi reģ istrē ties praktiski dzimtajā viesnī cā un tad doties uz Staromestskaya. Vai tas jums neko neatgā dina? Jā , man arī likā s, ka esmu kaut kā dā anomā lā zonā , kur joprojā m ir 2006. gada 3. novembris, piektdiena. Murkš ķ a diena, tyk slē pties.
Bet nē , datums pulkstenī bija 2007. gada 16. marts, piektdiena. Acī mredzot mū su sejā s kaut kas atspoguļ ojas. Droš i vien pat kaut kas neķ ī trs (es noteikti nedomā ju desmitgadī gu meiteni), jo meitene sastinga ar smaidoš u masku sejā . Viņ a nomira tikai izdzirdot nepā rprotamo: “Nē ! ”, ko es biju spiests izrunā t bez š ajā gadī jumā neatbilstoš ā “prosiiiiii”. Ļ oti pareizi mē ģ inā jā m meitenei paskaidrot, ka š ajā viesmī lī gajā viesnī cā esam jau nakš ņ ojuš i daudzas, daudzas reizes un vē lē tos š o tradī ciju turpinā t. Mī ļ ā jaunkundze, protams, centā s mums palī dzē t mū su bē dā s: mirkš ķ inā ja acis, vicinā ja skropstas, ik pa laikam paskatī jā s uz monitora ekrā nu, pamā ja, teica "jā " un, manuprā t, pat noklikš ķ inā ja. pā ris reizes viņ as mē li. Tomē r nekas nepalī dzē ja! Istaba joprojā m bija appludinā ta! Beigā s ž ē lsirdī gā meitene pateica, ka viņ a personī gi neko nevar mū su labā izdarī t, kā vien pavadī t mū s uz DZS. "Citu iespē ju nav! " viņ a teica. "Nē ! Es atkā rtoju: "Dlough, nē ! " Ī suma ziņ ā š obrī d varē tu konkurē t ar saukļ u “No pasaran! ”, “Patria o muerte! ” autoriem. vai pat "Jenki, ej mā jā s! ".
Viesnī cas darbiniece, sapratusi, ka mums nav nodoma atkā rtoti apmeklē t krā š ņ o suņ u bū das izmē ra liftu, kas bija apvilkts ar paklā ju, teica, ka jā sagaida direktors. Tajā paš ā laikā izjutā m arī steidzamu vajadzī bu tikties ar viesnī cas direktoru. Atstā juš i savas mantas bagā ž as skapī , aizstaigā jā m lī dz Vecpilsē tas laukumam, noskatī jā mies priekš nesumu Orloi un devā mies satikt draugus uz metro staciju. Pa ceļ am apmē ram sesto reizi izdevā s tikt cauri Vedi Tour kuponā norā dī tajam gidam - Vladislavam Labkovam. Ja jums ir nepiecieš ams viņ a mobilā tā lruņ a numurs, varu to nodroš inā t, lai jū s varē tu izklaidē ties, klausoties zvanu signā lus, uz kuriem neviens neatbild. Un tā , halleluja, Vladislavs pacē la klausuli, un es viņ am aprakstī ju mū su grū tī bas. Es viņ am sniedzu piemē rus no nesenā s vē stures, kad č etri cilvē ki, kuri rezervē ja ceļ ojumu ar Vedi Tour Group (Vedi Tour Group s. r. o. ) starpniecī bu, piektdien tika izlikti no viesnī cas Prā gā un svē tdien atkal tajā apmetā s.
Vladislavs apsolī ja to sakā rtot un jautā ja, ko mē s darī sim. Informē ju, ka esam iecerē juš i sagaidī t viesnī cas direktoru, kurš ieradī sies pē c divā m stundā m (pē c patiesā s meitenes no reģ istratū ras teiktā ). Vladislavs jautrā balsī man teica, ka tieš i pē c divā m stundā m viņ i atrisinā s mū su problē mas ar viesnī cas direktoru, jo tieš i tajā laikā viņ am bija jā ierodas, un tikai viņ š var atrisinā t visas grū tī bas. Es ar zinā mu neizpratni apklusu, jo vē l neesmu ļ oti pieradis, ka kā ds man nodod tikko no manis saņ emto informā ciju, bet jau kā jaunumus un darba rezultā tu. Par to mē s atvadī jā mies.
Tā nu no metro stacijas atkal pieci dā rdojā m uz Gastā lu. Reģ istratū rā palika tā pati meitene, kurai mū s ieraugot kaut kā manā mi kļ uva garlaicī gi. Pirms tam viņ a bija ļ oti jautra un mē ģ inā ja situā ciju atrisinā t ar diviem angļ iem - precē tu pā ri, kurš rezervē ja numuru tajā paš ā viesnī cā un pat uzrā dī ja daž us apstiprinā juma papī rus, bet kā di papī ri ir š ai meitenei ? ! Vispā r briti palika paš vaki ar mugursomā m un somā m uz krē sliem pie ieejas. Pē dē jais, ko dzirdē ju viņ u adresē no meitenes lū pā m angļ u valodā : "Es nesaprotu, kas jums pasū tī ja viesnī cu un kurš veica pasū tī jumu! ". Patieš ā m, globalizā cija - pē dē jo gadu desmitu zī me - ir iekļ uvusi pat Gastā la laukumā , tagad viņ iem ir iespē ja atteikt visiem daž ā dā s valodā s! Pē c tam meitene mū su kompanjoniem izsniedza anketas par iekā rtoš anos.
Mana klusā uzvedī ba, iespē jams, viņ u nedaudz mulsinā ja, tā pē c atgā dinā ju sev, nosaucot uzvā rdu, kuru viņ a, iespē jams, aizmirsusi, un pieprasot solī to tikš anos ar direktoru. Meitene pamā ja ar galvu un pieņ ē ma mū su draugu anketas. Pē c kā da laika mums blakus parā dī jā s pusmū ž a kundze ar krā sotiem matiem (visā s iepriekš ē jā s š ī s labdarī bas iestā des apmeklē jumos mē s viņ u redzē jā m daudzas reizes), kuru, protams, varē tu sajaukt ar viesnī cas direktoru, ja ne. kaut kā dai specifikai apģ ē rbā - tumš as pieguļ oš as bikses, kuras nemanot raksturotu kā legingus, un krā saina blū ze, nedaudz atdzī vinot viņ as izskatu. Viņ a man drī zā k atgā dinā ja krā sainu saimnieci mā jā Krimas Melnā s jū ras piekrastē . Vispā r viesnī cas direktoru iedomā jos mazliet savā dā ku. Tač u š ī simpā tiskā sieviete konkrē tā s drē bē s jautā ja, kā das grū tī bas mums likuš as stā vē t ar garlaicī gu skatienu reģ istratū rā .
Sieva atkal, ī paš i neī sinot stā stu, aprakstī ja mū su nož ē lojamo stā vokli, kurā atrodamies jau otro reizi, ka paņ ē mā m lī dzi bē rnu, ka esam viņ u pastā vī gie klienti, ka vienojā mies satikties ar draugiem š ajā brī niš ķ ī gajā viesnī cā...Tante bija ļ oti aktī vi aizņ emta ar seju, satvē ra rokas un veica lī dzī gus vingrinā jumus, kurus, bez š aubā m, speciā los kursos mā ca visi š ī s krā š ņ ā s viesnī cas darbinieki. Stā sta beigā s viņ a atmeta plaukstas, uzplaiksnī ja asaru pie mū su "mazuļ a" un paziņ oja, ka varam doties uz Dlouhu, jo Gastalā mums nav vietas. Atbildot sieva teica, ka iekā rtosimies turpat reģ istratū rā , uz krē sliem, tiklī dz nelaimī gais brits tos pametī s. Tante sagrozī ja seju, š ņ ā ca tī rā krieviski: "Pž alsta! " un gā ja prom, savilkdama gurnus.
Jā piebilst, ka draugi mū s nepatikš anā s nepameta, tač u visu š o laiku atradā s blakus un ar interesi vē roja sarunas. Uz manu jautā jumu: "Nu, kā pē c tu nepā rvā cies? " Man teica, ka jaukā administratore vē l vilcinā jā s dot viņ iem atslē gas. Š ī neizlē mī gā meitene ir aizņ emta ar nelaimī gajiem angļ iem.
Viesnī cā neredzot tū roperatora Vedi Tour pā rstā vjus, kuri varē tu mums palī dzē t daž u grū tī bu risinā š anā , nolē mu mē ģ inā t vē lreiz, lai aizsniegtu Vladislava Labkova lī dzjū tī go sirdi. Diemž ē l visi pieci seš i zvani, ko veicu, stā vot pie dā mu tualetes Gastal pirmajā stā vā , nenesa panā kumus - Vladislavs nevarē ja pacelt klausuli. Labkova kungs neapš aubā mi vē lē jā s palī dzē t cilvē kiem, kuri maksā ja Vedi Tour naudu, bet nevarē ja realizē t savus atvaļ inā juma plā nus, tač u svarī gi, nepielū dzami, varbū t pat nepā rvaramas varas apstā kļ i neļ ā va atbildē t uz manu telefona zvanu. Tač u mana izlutinā tā iztē le uzzī mē ja pavisam citu ainu: Vladislavs, ieraugot uz identifikatora manu telefona numuru un saprotot, ka mana runa viņ am nesagā dā s vē lamo dzī ves baudu, vienkā rš i atsakā s ar mani runā t. Apburtais prā ts man piedā vā ja izeju – zvanu no sievas telefona, kura numuru vē l nav izgaismojis Labkova kungs. Uzreiz piezvanu Vladislavam, un, lū k, viņ š paceļ klausuli! Neapš aubā mi, tik laimī ga sakritī ba (Vladislavs tika atbrī vots no svarī gā m lietā m vai pē kš ņ i ieguva dzirdi tieš i zvana laikā no cita telefona) lika man domā t, ka tagad viss nokā rtosies.
Pē c tam, kad es iepazī stinā ju ar sevi, Vladislavs Labkovs ļ oti pieklā jī gi pajautā ja, kā man iet. Uzdroš inā jos atbildē t, ka mans bizness joprojā m ir tā ds pats, ka istaba, iespē jams, joprojā m ir applū dusi, un es joprojā m neredzu Vedi Tour pā rstā vjus, kuri pieliktu kaut mazā ko pū li, lai mani reģ istrē tu viesnī cā , kas norā dī ta š ī izsniegtajā kuponā . Tū roperators. Vladislavs pieklā jī gi un pat nedaudz skumji mani informē ja, ka problē ma ir tajā , ka mums paredzē tā istaba ir applū dusi un mums vairs nav kur apmesties. Tajā brī dī es atkal biju pā rsteigts par š ī cilvē ka spē ju komunicē t ar mani kā jaunumus un viņ a paš a darba rezultā tu, informā ciju, kas tikko tika saņ emta no manis. Droš i vien š is apjukums mani nedaudz satrauca, un es jautā ju Vladislavam, kā viņ š zina par to, ko viņ š man tikko stā stī ja.
Es ī sti nesapratu atbildi, bet turpinā ju tā dā garā , ka Vedi Tour pā rstā vji, neskatoties uz lū gumiem, neieradā s viesnī cā , nerunā ja ar viesnī cas administrā cijas pā rstā vjiem, neveica nekā dus pasā kumus, kas vē rsti uz savu saistī bu izpildi. . Vladislava atbilde mani gandrī z atturē ja, š ajā atbildē neapš aubā mi bija svarī ga informā cija, ka Prā gā katru dienu ierodas daudz tū ristu, un Vladislavs vienkā rš i nevar ierasties pie katra viesnī cā un atrisinā t problē mas, kas rodas. Es nebiju gatavs runā t stilā “nā c š urp kuplā skaitā ”, tā pē c teicu Labkova kungam, ka gaidī š u viņ u viesnī cā , ka netaisos apmesties Ā rlietu namā . Izstā stī ju Vladislavam arī savu novē rojumu (ar ko man ir tiesī bas lepoties) - neviens tū roperators vai ceļ ojumu aģ ents nekad nav atteicies no manis ņ emt naudu, aizbildinoties ar to, ka viņ am jau ir pā rā k daudz klientu, un viņ am nav iespē ja paņ emt naudu no visiem. Vladislavs man teica, ka saskaņ ā ar Č ehijas likumiem viesnī cai ir tiesī bas mani izlikt uz jebkuru vietu pē c saviem ieskatiem. Mans gā jiens: es pieņ ē mu, ka manas prasī bas Vedi Tour bū s balstī tas uz Krievijas tiesī bu aktiem, mū su lī gumu, ceļ ojumu un kuponu, kas neparedz manu un manu ģ imenes locekļ u pastā vī gu pā rvietoš anu no piektdienas uz svē tdienu uz Izglī tī bas ministrijas hosteli. , Jaunatne un sports. Mū su strī di bū tu bijuš i bezgalī gi, bet es biju spiests teikt Vladislavam kā Penelope Odisejs: "Es gaidī š u tevi š eit! " un noliec klausuli, jo. . .
Tajā brī dī kā sengrieķ u “dievs no vagona” no lifta pie mums iznā ca viesnī cas direktors. Viņ š bija garš , bā rdains, diezgan jauns un radī ja ļ oti pieklā jī ga un varbū t pat reliģ ioza cilvē ka iespaidu. Kā jū s droš i vien jau nopratā t, atbildot uz viņ a jautā jumu, kas ī sti notika, es viņ am ieskicē ju attē lu ar apgū tiem meistara sitieniem, kurš lī dz autobraucē ja dienai atkal zī mē riteni un stū ri. Vē rī gs lasī tā js ievē ros, ka š ī nav pirmā reize, kad aprakstam raduš ā s grū tī bas. Es domā ju, ka š ī nogurdinā š anas metode ir psiholoģ iska ierī ce, kas paredzē ta, lai nogurdinā tu stā stī tā ju, padarī tu viņ a stā stu par parastu ikdienas notikumu un tā dē jā di samazinā tu kaislī bu intensitā ti. Ļ oti gudri un pareizi!
Stā sta gaitā rež isors sevi parā dī ja kā ļ oti simpā tisku, lī dzjū tī gu cilvē ku: pamā ja ar galvu, teica “jā ” un pat “es saprotu”, skatī jā s uz mū su meiteni, kura mē ģ inā ja sazinā ties ar vietē jo papagaili, un vispā r bū tu lielisks sarunu biedrs, ja mū su plā nos bū tu aprobež oties ar sarunu. Mana garā un neinteresantā stā sta beigā s direktors teica, ka diemž ē l mū su istaba ir applū dusi (par ko, starp citu, esam dzirdē juš i daudzkā rt), ka pā rcelš anā s uz DZS ilgs tikai lī dz svē tdienai, ka viņ š ir ļ oti atvainojos (ko, starp citu, arī dzirdē jā m vairā kkā rt). Es biju spiests apbē dinā t š o labo un savā ziņ ā nelaimī go cilvē ku ar savu atbildi: “Dlough - nē ! Es vē lreiz paziņ oju. Man Dlouha nepatī k! " - it kā aizbildinoties, es teicu.
Pē c tam man par kaunu es nosaucu DZS ar vā rdu, ar kuru manā valstī apzī mē ne pā rā k komfortablas viesnī cas. Rež isors juta brī di un ieteica variantu, kas man š ķ ita vē l maldinoš ā ks – pā rcelš anos uz DZS kopā ar mū su nevainī gajiem draugiem. Tikai uz divā m dienā m! Nelaimī gais top menedž eris pat nepaskatī jā s, ka mū su draugi uz š ī m divā m dienā m lidoja uz Prā gu un par divā m dienā m samaksā ja Gastalam, un š ī s divas dienas pavadī t DZS bū tu trakuma virsotne. Direktors teica, ka mē ģ inā s kaut ko izdomā t un aizgā ja.
Mū su draugi droš i saņ ē ma istabas atslē gas un devā s augš ā . Pē c daž ā m minū tē m augš stā vā uznā ca pā ris tikko atbraukuš i tū risti ar atslē gā m. Lī dz tam laikam briti bija kaut kur pazuduš i kopā ar savā m mugursomā m un somā m.
Rež isors atgriezā s, problē mu neatrisinot. Tas bija redzams no viņ a apmulsuš ā skatiena un nedaudz lemtajā m kustī bā m. — Nē , — viņ š teica, — tikai Dluha. Atklā ti sakot, mums bija nedaudz lielā ka diskusija par DZS ī paš ī bā m salī dzinā jumā ar Gaš tā lu, pē c kā es uzdevu jautā jumu, ko pieklā jī gam, jū tī gam, lī dzjū tī gam un piedodoš am krievam, protams, nevajadzē tu uzdot. Jautā ju, kā pē c viesnī cas vadī ba iedala cilvē kus divā s kategorijā s: daž iem numuriņ iem nav, bet citiem tajā paš ā brī dī ir.
Direktore ī sti nesaprata manu izrunu, tā pē c nā cā s precizē t savu domu - kamē r bijā m asas diskusijas, viesnī cā reģ istrē jā s divi pā ri (mū su draugi un nepazī stami pilsoņ i). No tā secinā ju, ka viesnī cā vē l ir brī vas istabas, uz kurā m mū s vienkā rš i nelaida. Direktors bija nedaudz samulsis un teica, ka mū su draugi rezervē juš i numuru, sazinoties tieš i ar viesnī cu, ka viesnī ca viņ iem tieš i garantē ja viesnī cas numuru un nevarē ja. . . Š o vā rdu noteikti neatcerē jos, bet tas bija sinonī ms ar vā rdu “iemest” savus cienī jamos klientus.
Viesnī cai nav nekā du attiecī bu ar mums, tā pē c viņ i var mū s...tas ir vā rds. Viņ š arī teica, ka mē s nerunā jam par kaut kā du personisku attieksmi pret mums, ka viņ i mums personī gi neatsaka, ka viņ i atsakā s no mū su tū risma operatora. Man personī gi tas tieš ā m daudz ko noskaidroja. Palū dzu direktoram sazinā ties ar mū su cienī jamo tū risma operatoru Vedi Tour un personī gi informē t, ka mū s izliek no viesnī cas uz ielas, jo "Dlough - nē ! ". Direktors vē lreiz atvainojā s par sagā dā tajā m neē rtī bā m un paziņ oja, ka labprā t mū s izmitinā s, tač u nesen uz remontu slē dza veselu stā vu. Nedaudz kurnē ju par to, ka mē dza teikt, ka visam cē lonis ir plū di, tagad remonts, prasī ja apskatī t applū duš o telpu (varbū t tur nav pā rā k mitrs), bet direktore atkal pazuda, lai noskaidrotu, kurš bija tas otrais pā ris, kas tika izš ķ irts.
Lai ar kaut ko nodarbotu savas rokas, piezvanī ju ceļ ojumu aģ entam, caur kuru iegā dā jos tū ri, un jautā ju, ko darī t tā lā k. Jā piebilst, ka tū risma aģ entū ras direktors ņ ē ma š o lietu savā s rokā s, solī ja sazinā ties ar tū roperatora direktoru un 10 minū š u laikā man atzvanī t. Tas bija viens no retajiem cilvē kiem, kurš nepievī la cerī bas.
Neatmetu cerī bas, ka pē kš ņ i uzradī sies kā ds Vedi Tour pā rstā vis, kas palī dzē s atrisinā t problē mu, tač u tas nenotika. Bet atkal parā dī jā s viesnī cas direktors (atzī š os, es pats jau biju neizpratnē , cik reiž u viņ š pazuda un parā dī jā s), kurš pirmais teica, ka pā ris, kas reģ istrē jā s reizē ar mū su draugiem, rezervē ja, kā viņ š teica, “superor” . Es atbildē ju, ka mums nav nekā du aizspriedumu pret "superu" un varam arī tajā dzī vot, jo sagadī jies, ka mū su istaba applū da tieš i tajā brī dī , kad tika remontē ta grī da. Direktors man parā dī ja cenrā di, kurā bija norā dī ta cena "superor", kas ir ievē rojami augstā ka par "standarta" cenu, kuru, pē c direktora teiktā , viņ i rezervē tikai tā diem cilvē kiem kā mē s - Vedi Tour klientiem. Es atkā rtoju, ka neredzu problē mas un saprotu viesnī cas grū tī bas, kas ir spiesta pā rcelt mū s uz "superior", nevis rezervē to "standartu". Rež isors iebilda tā dā ziņ ā , ka ir tikai viens "supers". Es pamanī ju, ka mē s tomē r ieradā mies agrā k nekā daudz cienī tā ki viesi, kas apmetā s "superorā ". Uz ko direktore kā izlī gumu piedā vā ja iespē ju pā rcelt mū s kā visu ģ imeni uz citu viesnī cu “Ne Dlouga! ”.
Piekritu ar nosacī jumu, ka atrastajai viesnī cai jā bū t ne tā lu un ne sliktā kai par Gastal. Vispā r cienī jamais direktors pē c vairā ku minū š u telefona sarunā m mums piedā vā ja viesnī cu “Pie Vecā s kundzes”: “Sasodī ti nagi! Ļ oti tuvu š eit! " Sieva piekrita, arī desmitgadī gā meitene neizteica nekā das negatī vas emocijas par vā rdu "Pie vecā s kundzes". Atteicā mies no direktora laipnā piedā vā juma braukt ar taksi pie Vecā s lē dijas un ar kofera riteņ iem dā rdinā jā m lī dz š ai viesnī cai. Mū su draugi mū s pavadī ja, un mē s iekā rtojā mies ļ oti pieklā jī gā Vecā s lē dijas divistabu apartamentā .
Tieš i pirms izbraukš anas no Gaš tā las uz reģ istratū ru piezvanī ja Vedi Tour darbinieks, kurš sevi pieteica kā Maksims. Viņ š mani informē ja, ka direktors jau ir nokā rtojis manas problē mas, un tagad mē s pā rcelsimies uz citu viesnī cu, kas mums bū tu piemē rota. Es klausī jos viņ u pā rsteigts, lai gan jau biju sā cis pierast pie tā , ka Vedi Tour darbinieki tikai apņ emas pā rstā stī t informā ciju, ko viņ i tikko saņ ē muš i no citiem cilvē kiem. Man nā cā s pā rtraukt Maksimu un viņ am nedaudz pā rmest, pauž ot neizpratni par to, ka man neizdevā s personī gi iepazī ties ar nevienu no Vedi Tour darbiniekiem brī dī , kad man tika uzlikts uz sejas ar viņ u talonu. Maksims sē rī gi klusē ja klausulē . Uz manu jautā jumu, kam man zvanī t, ja viņ i atsakā s mū s izmitinā t viesnī cā “Pie Vecā s kundzes”, Maksims zibens ā trumā atbildē ja “Vladislavam Labkovam! ”. Es lū dzu viņ u brī dinā t Vladislavu, lai viņ š joprojā m paceļ klausuli, kad es viņ am zvanī ju un ierosinā ju iespē ju piezvanī t uz Vedi Tour biroju Prā gā , ja Vladislavs atkal pē kš ņ i nevarē s atbildē t uz zvanu. Maksims stingri noteica: "Labā k zvaniet Vladislavam! " Tad viņ š brī tiņ u padomā ja un izteica ģ eniā lu frā zi: “Labā k piezvanī sim paš i, ja tev ir kā das problē mas! ”. Man nebija ko teikt. Es vienkā rš i esmu mē ms pirms ģ ē nija.
Jā piebilst, ka pē c divā m dienā m pazemī gi atgriezā mies Gastalā , kuru ļ oti mī lam. Mū s iekā rtoja ceturtajā stā vā , tieš i zem izjauktā piektā . Š ī iemesla dē ļ katru rī tu mums bija prieks dzirdē t, kā tieš i virs mū su galvā m kā ds ripina tukš as mucas, ber bū vgruž us un veic vē l daudzus skaļ us pasā kumus, lai viesnī ca Gastal kļ ū tu vē l ē rtā ka, mā jī gā ka un mierī gā ka, kļ ū st ī stas mā jas lielā kam tū ristu skaitam.
Taisnī bas labad atzī mē ju, ka Vedi Tour mums nodroš inā ja individuā lu pā rsē š anos atpakaļ minivenā .
Autors neapgalvo, ka sistē ma Vedi Tour ir noteikums par krievu tū ristu pā rvietoš anu uz lē tā kā m viesnī cā m nedē ļ as nogalē . Autors nepiekrī t viedoklim, saskaņ ā ar kuru nedē ļ as nogalē s krievu tū ristiem rezervē tas telpas tiek izmantotas Eiropas tū ristiem, kuri nedē ļ as nogalē ierodas Prā gā . Autore uzskata, ka fakts, ka Ā rlietu namā istabiņ a dienā maksā par 20 eiro mazā k nekā Gastalē (gandrī z 1.8 reizes) un uzņ emoš ā puse nepā rrē ķ ina, ir tikai nejauš ī ba.
sabrukt