Mē s ceļ ojā m kā ģ imene – es, mans vī rs un divi bē rni 8 un 10 gadus veci. Viesnī ca tika atrasta pē c rezervā cijas, bija agrā s rezervē š anas akcija.
Braucā m ar savu auto, lī dz viesnī cai grū ti tikt, jo tā atrodas mež ā , Turavā , bet mū s ... →vadī ja viesnī cas administratore - par laimi izdevā s sarunā t ar poli krievu un ukraiņ u valodā s.
Mē s dzī vojā m 4-vietī gā istabā . No loga pavē rā s skats uz mež u. Katru dienu staigā jā m apkā rt, bildē jā mies, baudī jā m dabu. Blakus viesnī cai - liels ezers, var makš ķ erē t. Mans vī rs pat bija nedaudz sarū gtinā ts, ka neieradā mies mē nesi agrā k, kad vē l bija makš ķ erē š anas sezona.
Istaba vienkā rš a, bet ē rta - istabā ir vanna un tualete, 4 gultas, tē jkanna. Tī ra, svaiga gulta, tī rī š ana katru otro dienu. Telpā nebija TV, kas ir ļ oti labi. Vakaros mē s izgā jā m viesistabā un dzē rā m tē ju pie kamī na, runā jā m ar draudzī giem viesnī cas darbiniekiem, bet bē rni zī mē ja un lasī ja grā matas.
Ja vakaros kļ uva garlaicī gi, ņ ē mā m maš ī nu un devā mies pastaigā uz Opoļ u (tikai 30 km no Turavas).
Pasū tī jā m 3 ē dienreizes dienā un nezaudē jā m, jo apkā rtē jie restorā ni bija slē gti (atkā rtoju – nav sezonā ). Turklā t ē diens bija labs, viss bija garš ī gi. Kad viņ a teica, ka ievē roju ī paš u diē tu, man taisī ja personī gas pusdienas un vakariņ as, nevis ceptas un pikantas - ceptas un vā rī tas.
Manuprā t, ir vē rts š eit atgriezties vasarā – kad var izpeldē ties ezerā un braukt ar riteni pē c sirds patikas.
sabrukt