Daž reiz iespaidu par viesnī cu neveido mē beles, skats vai brokastis. Pat ne pati istaba. Svarī gā kais ir tas, kā viņ i pret jums izturas, kad rodas problē ma.
Iereģ istrē jā mies viesnī cā ap pulksten 21:00 un uzreiz pamanī jā m numurā spē cī gu cigareš u d... →63; mu smaku. Atvē rā m logu, atstā jā m somas un devā mies vakariņ ā s, cerot, ka lī dz atgrieš anā s brī dim gaiss bū s svaigā ks. Bet, kad atgriezā mies ap pulksten 23:00, kļ uva skaidrs: situā cija bija tikai pasliktinā jusies. Smarž a bija tik ļ oti iekļ ā vusies istabā , ka jau bija iesū kusies mū su mantā s un drē bē s.
Devā mies uz reģ istratū ru, pieklā jī gi paskaidrojā m situā ciju un lū dzā m palī dzī bu. Atvainoš anā s, lī dzjū tī bas vai vē lmes atrisinā t problē mu vietā saņ ē mā m aizkaitinā jumu un rupjī bu: "Ja jums nepatī k, atrodiet citu viesnī cu. Jū s nesaņ emsiet atmaksu...Sē diet un gaidiet vadī tā ju; viņ š ieradī sies pulksten 10:00 no ASV. "
Veltī gā diskusija turpinā jā s vairā k nekā pusstundu. Mums piedā vā ja zemā kas kategorijas numurus, tieš a saruna nebija atļ auta, un reģ istratū ras darbinieks pat nesteidzā s personī gi pā rliecinā ties par problē mu. Tikai pē c neatlaidī giem lū gumiem viņ š devā s uz 205. numuru. Viņ š pā rliecinā jā s. Viņ š sajuta to nepā rprotamo smaku, bet pat tad mē s nedzirdē jā m vienkā rš u "Atvainojiet".
Bija gandrī z pusnakts. Noguruš i no ceļ ojuma, mē s piekritā m pirmajam piedā vā tajam variantam un pā rvietojā m somas.
Ceļ oš anas gadu laikā esam redzē juš i daudzas viesnī cas. Mums ir bijuš as gan labā kas, gan sliktā kas istabas. Bet nekad agrā k nebijā m saskā ruš ies ar tā du vienaldzī bas, necieņ as un klajas rupjī bas lī meni.
sabrukt