Tas bija mans pirmais neatkarī gais ceļ ojums uz ā rzemē m. Pirms tam ar ceļ ojumu aģ entū ru starpniecī bu atpū tos daž ā dā s valstī s. Un viss bija brī niš ķ ī gi: pludmale, ekskursijas, bā ri. Tač u vienmē r bija sajū ta, ka tas ir kā bē rnu... →dā rzā pieauguš ajiem. Ē diens pē c grafika. Gidi ar tū ristiem komunicē kā idioti (citā di nav iespē jams). Apnicis klausī ties tautieš us, kur bija super, kur sū c. Un es nolē mu pats doties uz Turciju. Internetā pasū tī ju pansionā tu, nopirku biļ eti, apdroš inā š anu. Tas bija lieliski. Es brī dinu jū s, Cirali nav paredzē ts visiem. Š is ir ciems 90 km attā lumā no Antā lijas. Nav lielu viesnī cu ar viss iekļ auts. Nav animā cijas. Š ī ir klusa vieta, kur bruņ urupuč i ierodas dē t olas. Ir daudz kafejnī cu ar normā lu mū ziku, zem kuras var dzirdē t sarunu biedru. Kad lasu citu atsauksmes par Turciju, man š ķ iet, ka esmu devies uz citu valsti. Manā s acī s turki ir draudzī gi, strā dī gi cilvē ki, vienmē r gatavi palī dzē t. Kas attiecas uz pansionā tiem. Visas pansijas tur ir vienkā rš as, bez liekā m ķ ibelē m. Ir viss nepiecieš amais. Standarta turku brokastis no rī ta. Kafejnī cā var pusdienot par 20-25 lirā m. Un nekā du karsto lī niju. Nav dzirdinā tu dzē rienu. Ē diens viss ir garš ī gs un svaigs. Nav muļ ķ ī gu animā ciju. Bija tulkoš anas grū tī bas. Angļ u valoda ir klibs pat daž iem viesmī ļ iem. Bet, no otras puses, tā ir Turcija, nevis Anglija. Un visus sī kumus uztvē ru kā mazu piedzī vojumu.
sabrukt