Сказка 2*

1. Nolē mā m doties uz Nikolajevku, jo atvaļ inā jums tur tiek uzskatī ts par lē tu. Tū risma aģ entū ra ieteica š o viesnī cu. Atbraucā m mā jā s, atradā m atsauksmes un sapratā m, ka uz š ejieni nebrauksim. Atsauksmes bija gan labas, gan sliktas. Sliktie mū s joproj&#... →257; m biedē ja. Bet, kad atgriezā mies ceļ ojumu aģ entū rā , bijā m pā rliecinā ti, ka viņ i ar š o viesnī cu strā dā jau vairā k nekā.1 gadu un mums tas patiks. Nopirkā m ekskursiju un ar dvē seles nodrebē m sā kā m gaidī t atvaļ inā jumu. Bijā m nobijuš ies, bet ierodoties mū s pā rš alca pozitī vu emociju un iespaidu viesuļ vē tra! Š ī s emocijas bija gan no Nikolajevkas, gan no viesnī cas. Par viesnī cu to grū ti nosaukt, tā ir privā ta viesnī ca, kurā strā dā paš i saimnieki. Viņ i paš i gatavo atpū tniekiem ē st, paš i tī ra, gludina un remontē . Tas mū s pā rsteidza. Mū s pā rsteidza arī siltā uzņ emš ana, gardā s vakariņ as, skaidra jū ra un labs laiks. Tagad mē s iesakā m š o viesnī cu visiem saviem draugiem, ja viņ i dodas atvaļ inā jumā par ekonomisku cenu!
sabrukt