Шоколад 3*

Š ajā viesnī cā nokļ uvā m nejauš i, meklē jā m viesnī cu, kuru rezervē jā m iepriekš , bet mums tā iepatikā s, ka nolē mā m palikt.
Mums patika mazā , bet ļ oti mā jī gā zona ar jauku mazu baseinu un lieliem, plaš iem numuriem ar labu vannas i... →stabu.
Istabas ļ oti tī ras un sakoptas, mē beles visas jaunas.
Bija ļ oti jauki tur uzturē ties!
Paldies personā lam par garš ī go virtuvi un saimniecei par bijī bu pret saviem viesiem! Cenas ļ oti labas, iesaku visiem!
sabrukt

Izlasot ne pā rā k pozitī vu atsauksmi par š okolā des viesnī cu, nolē mu padalī ties ar iespaidiem. Viesnī cā atpū š amies vairā kus gadus pē c kā rtas, nā kam 3-4 reizes gadā . Viesnī ca mā jī ga, jauna, atrodas lieliskā vietā . Sajū ta kā... →; mā jā s. Viesnī cas saimniece ir ļ oti draudzī ga, izpalī dzī ga un patī kama sieviete. Par istabu tī rī bu: viss ir tī rs un ē rts, vismaz pat tad, ja darbinieki kaut ko nav pamanī juš i, jo sezonā ir daudz darba un viņ i praktiski neatpū š as, visu var atrisinā t mierī gi, lū dzot atkā rtoti. tī rs. Š okolā des virtuve ir izcila, ī paš i š ogad, un, ja kā ds vē las pasū tī t svē tku vakariņ as, labā k laicī gi pabrī dinā t, kurā laikā gatavot un ko pasū tī t. paipalas, kuras jā marinē vairā kas stundas. Victor's bā rbekjū ir visgarš ī gā kais, iesakā m visiem.
sabrukt

Pirms nedē ļ as atgriezā mies no Koktebeles. Mē s atpū tā mies Š okolā des viesnī cā , aiz Lā č a. Starp citu, es tur atpū š os kopš.2009. gada, pareizā k sakot, es atpū tos. . . Tā tad, mē s noteikti rezervē jā m istabu pie draudzenes vē l jū ni... →jā . Rezervē ts uz 26. augustu. Mums par neatlaidī bu iedeva 20% atlaidi. 26. jū lijā man piezvanī ja no viesnī cas un jautā ja, kur esmu. Biju pā rsteigts, bet zvanī tā jam teicu, ka bū š u 26. augustā . Daž as dienas pirms ieraš anā s mē s ar draudzeni sazvanī jā mies vē lreiz, lai katram gadī jumam apstiprinā tu mū su rezervā ciju uz 26. augustu. Viesnī cā ieradā mies 26. uz pusdienā m, mū s sagaidī ja saimniece un administratore Ļ ena, kura, starp citu, sē dē ja pie alus glā zes. Izrā dī jā s, ka mū s gaidī ja 27. datumā , rā dī ja ierakstu par š o un piedā vā ja vienu dienu padzī vot citā istabā un, ja gribē sim, varam tajā palikt. Istaba izrā dī jā s bez spoguļ iem, kas mums kā meitenē m acī mredzot nederē ja. Ī paš i “priecā jos” ar rozetē m, kas izkrī t no sienā m. Tā pē c viņ i nolē ma neizkravā t koferus, lai no rī ta pā rvietotos. No rī ta cē lā mies 10 un devā mies brokastot uz kafejnī cu pie viesnī cas, bet! Par lielu pā rsteigumu mū s informē ja, ka "brokastis lī dz 10:00, tur rakstī ts. " Protams, saprotu, ka brokastis nav š ī s iestā des ienesī gā kais raksts, bet lī dz š ai vasarai kafejnī ca strā dā ja bez pā rtraukuma. Uz mū su pamatoto jautā jumu Kā pē c? mums atbildē ja: "Kad mums vajadzē tu atpū sties? "...
10:30 mums ļ ā va pā rvietoties. Bet viņ i brī dinā ja, ka “Tu pats pā rvietosi spilvenus, un mē s pā rtaisī sim gultu...” Man š ķ iet, ka viesnī cā , kas celta peļ ņ as nolū kos, tā diem brī ž iem principā nevajadzē tu rasties. Pie ieejas istabā karā jā s zī me, uz kuras abā s pusē s bija rakstī ts: Lū dzu netraucē t un Lū dzu, iztī riet. Izrā dī jā s, ka tikai lū gums netraucē t darbojas Š okolā de, jo "tī rī š ana notiek stingri noteiktā laikā ".
Sapulcē jā mies pludmalē , dodamies prom, un tad Ļ ena stā sta, ka mē s paņ ē mā m karotes no iepriekš ē jā numura, tā pē c viņ i paņ ē ma un viss, un tā dā tonī , it kā mē s tā s nozagtu. Ņ emot vē rā to, ka tē ju nedzē rā m, un no produktiem bija tikai kotletes un jogurts, karotes noteikti neņ ē mā m. Tač u administrā cija uzstā ja. Garastā voklis bija sabojā ts.
Atbrauca draudzenes paziņ a, dabiski gribē ja ī rē t istabiņ u tajā paš ā viesnī cā . Sazinā jā mies ar administrā ciju. Es jautā ju, vai viņ i var pieš ķ irt tā du paš u atlaidi kā man. Es vienmē r domā ju, ka viņ i neņ em naudu par prasī š anu. Kad Ļ ena atgriezā s, viņ a teica, ka numura cena bū s standarta. Nu, standarts ir tik standarts, mē s neiebilstam. Vakarā viņ i devā s uz vakariņ ā m. Viesnī cas saimniece nā ca klā t un skaļ i, lai visi atpū tnieki dzirdē tu, skolotā jas tonī , kas mā ca neveiksminieku, teica: "Es tev atlaidu, un lai draugi maksā , kā nā kas. " Es nevaru saprast vienu lietu š ajā situā cijā : nevarē ja pateikt mierī gi, uzreiz un tikai man, nevis visai viesnī cai? Iezagā s doma, vai mums vajadzē tu izvā kties. . . Mums atnesa vakariņ as, prasī ja vē l 2 tases tē jas, uz ko saņ ē mā m atbildi un administratores Lē nas (kura arī ir bā rmene) rū gto seju “Paldies par teiciens”. . . Es domā ju, ka š ī ir atbalss no karotē m, kuras mē s it kā nozagā m. Lai gan no saimnieces saņ ē muš i š ķ ietamu atvainoš anos, “nu neapvainojies par manu toni, ar mani viss ir tik slikti, rī t es eju prom, Ļ ena bū s atbildī ga, viņ a ir tik laba, viņ a gatavo garš ī gi. ” Izgā ja doma par pā rcelš anos, sapratā m, ka naudu vairs nevarē sim paņ emt.
No rī ta devā mies lejā paē st brokastis, saimniece (kura ī stenī bā gatavoja) jau bija aizbraukusi, pasū tī ja mannas putru, mums pateica, ka neviens neprot gatavot. “Tad iedod mums pankū kas ar iebiezinā to pienu” (tas nevar bū t vieglā k). Atbilde: "Meitenes, neviens jums š eit neceps tukš as pankū kas, ir tikai pankū kas. " Nalistņ iki jau bija saldi, apkaisī ja mū s ar pū dercukuru un uzlē ja virsū pasū tī to iebiezinā to pienu, zobi saspiedā s. . . kamē r mē ģ inā jā m to apē st, mū su istaba tika uzkopta. Ierodoties viņ i atrada traipus uz spoguļ iem un aizmirstu mopu...
Nopirkā m kafiju bez kofeī na, jo tā netika piedā vā ta viesnī cas ē dienkartē , nokā pā m uz kafejnī cu pē c divā m karotē m cukura, lī dz š ovasar cukurs bija istabā . Mums teica: "Kas tā par kafiju, es to negatavoju, tā pē c kafejnī cā pē rkot kafiju, jū s saņ emsit cukuru. "
Pē c saimnieces aizieš anas viesnī cas baseins vairs netika tī rī ts, tā pē c pā ris dienas tam bija netī ra mala un liels skaits beigtu muš u.
Vienā no pē dē jā m dienā m istabā nejauš i tika izsists stikls, nolē mā m to pirkt tirgū , skapī glā zes bija daž ā das, bet ar administrā ciju kā rtē jo reizi sazinā ties negribē jā s. Kad atgriezā mies no jū ras, mū s informē ja par stiklu, samaksā ja. Mē s iegā jā m istabā . Viņ i novilka kurpes un nogrieza kā jas, noņ ē ma jumta paplā tes tā , jumta paplā tes atstā ja liecī bas, bet stikls no stikla bija uz paklā ja. Draugs izgā ja koridorā , paņ ē ma putekļ u sū cē ju un izsū ca visu paklā ju.
Un noslē gumā : priekš pē dē jo vakaru nolē mā m pavadī t viesnī cā pie neliela svē tku galda. Izbraucā m 9, jo pirmajā dienā sapratā m, ka š eit barojas tikai un vienī gi pē c grafika, un vakariņ as ir ī si pirms 22:00. Visi darbinieki, administrā cija un saimniece sē dē ja pie liela galda un dzē ra alkoholu. Uz manu pamatoto jautā jumu: "Vai jū s mū s pabarosiet? ", saņ ē mā m satriecoš u atbildi: "Vai jū s ī paš i sē dē jā t istabā un gaidī jā t, kad mē s apsē dī simies pie galda? " Man no tā das rupjī bas palika mē ms, teikš u vē l: neviens, izņ emot saimnieci ar neapmierinā tu seju, pat neizdarī ja puskustī bu, lai pieceltos un pieņ emtu pasū tī jumu. . . MĒ S NEBAROJĀ M, LAI KAFEJINĀ CIJA SLĒ GTA ATLIKUŠ A STUNDA!! !
Tā tad, cienī jamā viesnī cas saimniece, es gribu jums pateikt, ka š ā ds pakalpojums nav tā s naudas vē rts, ko jū s maksā jat par numuru (pat ar personī go atlaidi). Attā lums no viesnī cas lī dz jū rai ir 15 minū š u gā jiena attā lumā lī dz promenā dei un vē l 10 minū tes lī dz pludmalei, kas nav slē gta. Dzeroš ais personā ls, dziesmu bļ auš ana zem balkona, izkrituš as rozetes, ē š anas “padomju rež ī ms”, rupjī bas, otrš ķ irī ga uzkopš ana un komunikā cijas tonis ar atpū tniekiem - tavs tieš ais ceļ š uz iestā des reputā cijas zaudē š anu un zaudē jumiem. Atgā diniet darbiniekiem, ka iedzī votā ju nodroš inā tā tualetes papī ra klā tbū tne liecina par to, ka tas ir jā noliek vienu reizi dienā , nevis vairs nav jā noliek vispā r. Vairā k par viņ u: neatstā jiet tualetes papī ra paliekas no iepriekš ē jiem ī rniekiem - tas nav higiē niski! Saskaņ ā ar viesnī cas standartiem gulta tiek mainī ta ik pē c trim dienā m, nevis ik pē c piecā m dienā m, t. i. nevis 1-2 reizes standarta atpū tai, bet biež ā k.
Un atseviš ķ i no manis: mē s atbrī vojā m istabiņ u nevis 12, bet 10:30, bet izgā jā m no viesnī cas 14:00, kad numuriņ ā jau bija citi cilvē ki, kā jau prasī jā t, tā pē c saku sveicienu visiem, kas ir tagad mazgā ju ar maniem duš as ž elejā m un š ampū niem no somas, ko nejauš i aizmirsu istabā . Un es arī ceru, ka mū su “it kā nozagtā s” karotes kompensē manu profesionā lo korķ viļ ķ i, kuru arī nejauš i atstā ju, un jū s pat nepacentā ties pajautā t “Aizmirsu vai nē ! ”. Veiksmi jū su biznesā , mē s pie jums vairs nenā ksim!
sabrukt