Sofitel Berlin Gendarmenmarkt 5*

Berlī ne ir kontrastu pilsē ta!
Man bija viena brī va diena, tā pē c paspē ju tikai nedaudz: Bus City Tour, Brohan muzeja apmeklē jums, pā ris veikaliņ i, turku-vā cu restorā ns, prostitū tu kvartā ls (negaidī ti), Potsdamas laukums un vecais centrs.
Pirmais, kas nā k prā t... →7; , atceroties Vā ciju, ir tī rī ba. . . Kā teica viens vā cu draugs: “Mana mā ja ir tī ra, bet jā sakā rto. Tagad krievu pasū tī jums, bet mums tas jā padara vā ciski. Nu kā var strī dē ties??...Man ļ oti patī k Vā cija tā s tī rī bas dē ļ , dienvidu valstis ar to nelepojas, postpadomju valstis tomē r arī .
Braucot divstā vu autobusā ar austiņ ā m ausī s, manī radā s ambivalenta sajū ta: es tajā paš ā laikā esmu mā jā s Eiropā , bet nez kā pē c, kur “mā jā s” ir tī rī ba, kā Eiropā...Tā bija Austrumberlī ne, kas man atgā dinā ja manu dzimteni - bloku ē kas (arhitektū ru nevar saukt par paneļ u mā jā m-skudru pū ž ņ iem, ko esam pieraduš i redzē t dzī vojamos rajonos), daudz egļ u, bē rzu un liepu no stā dī jumiem, uz fasā dē m "tā s" ē kas iepirkš anā s centriem (kas ir pā rsteidzoš i) mozaī ka stilā "pasaules miers" un "uzmundrinā jumi par Padomju Savienī bu", plaš as gatves, zaļ as alejas...pē dē jā s vienkā rš i neizskatā s pē c mā jā m . Berlī ne patieš ā m ir ļ oti zaļ a pilsē ta, tā ir zaļ a visur - pat attā los un dzī vojamos rajonos. Neskatoties uz automaš ī nu skaitu, gaiss ir tī rs un, iestrē guš i sastrē gumā uz avē nijas, cilvē ki elpo gaisu, nevis izplū des gā zes (es to saku kā cilvē ks, kurš sastrē gumstundā brauca 2 stundas atklā tā autobusā pa pilsē tas centru ). Kijevā es nevaru smē ķ ē t automaš ī nā , stā vot sastrē gumā - es nosmaku no izplū des gā zē m!
Starp citu, ideja par ekskursiju autobusu ir brī niš ķ ī ga, par to pā rliecinā jos no savas pieredzes. Š ā da ekskursija dod iespē ju 2 stundu laikā iepazī ties ar pilsē tu un apskatī t galvenos apskates objektus (vismaz no ā rpuses).
Es tagad neaprakstī š u daļ u no Berlī nes mū ra - lielā kā atvē rtā mā kslas galerija pasaulē , Sv. Nikolaja baznī ca, Sarkanais rā tsnams, Berlī nes katedrā le, "muzeju sala", Reihstā gs utt. Parunā š u par dzī vi. . .
Balss no austiņ ā m vē stī ja: Brohana privā tkolekciju muzejs, kurā apskatā mi Pablo Pikaso un viņ a laikabiedru darbi. Aiz spē cī gas mī lestī bas pret Pikaso un vē lmes redzē t viņ a š edevrus izlē cu no autobusa. . . Paspē ju paskatī ties uz saviem laikabiedriem, man iepatikā s nepilngadī gais Bruno Paula. . . Grī da ar Pikaso bija nekaunī gi ciet.
Izgā ju uz ielas, iekā pu tū ristu autobusā , kurš piebrauca, marš ruts bija tā ds pats - bulvā ri, alejas, saule virs galvas. . . un pē kš ņ i Chanel, kam uzreiz sekoja Dior, nu tad sapratu, ka pietura bija mans, ir pienā cis laiks tikt ā rā ! Es nemaz neesmu š opaholiķ e un par apģ ē rbu esmu diezgan mierī ga, bet dvē sele ik pa laikam prasa prieku, cirkus un fittingus! Apskates autobuss, protams, neapstā jas pie klikš ķ a, tā pē c es tomē r izkā pu Kurfurstendamm (Berlī nes galvenā boutique iela), bet jau tā lu no Chanels. Nolē mu neatgriezties un devos iepirkties Potsdamer Place virzienā , lai dotos uz “mā jā m” (dzī voju Sofitel ielā Str. Werdersch). Gludi pā rvietojoties ar nelielu “prieku dvē selei” paku, sajutu, ka arī mans vē ders neriebjas no maza prieka. . . Nevilcinoties iegā ju pirmajā vā cu restorā nā Alt-Berlin, kur uz ielas bija galdiņ i un ē rti rotangpalmas krē sli. Pienā kot tuvā k un apsē ž oties, uzreiz kļ uva skaidrs, ka krē sli nav no rotangpalmas, un restorā ns nav vā cisks, bet drī zā k turku ar vā cu ē dienkarti.
Apē dis desu un izdzē ris glā zi auksta vī na, nolē mu turpinā t staigā t. Vispirms atradu kartē un pē c tam Kurfurstenas apgabalu, es gā ju pa to. Katrā ziņ ā man tā likā s. . . Pē c kā diem 300 metriem centrā lā Fashion Street pā rvē rtā s par klusu pelē ku ielu ar kurlajā m mā jā m, dī vainā m ē kā m un pieticī gu Holiday Inn. Vē l pē c 500 metriem ieraudzī ju kaut ko tā du, ko Eiropā vairā kus gadus nebiju redzē jis - spilgti grimē tas jaunkundzes, kas ar gurniem aptur garā mbraucoš ā s maš ī nas. Prostitū tas. Uz ceļ a. Atklā ti sakot, es pat š aubī jos, vai mū sdienu Eiropā tā du var atrast, ejot pa ielā m. Es pastaigā jos: es un prostitū tas - neviens cits. Saprotot, ka “kaut ko klejoju nepareizā vietā ”, iedziļ inā jos kartē , cenš oties saprast, kur esmu tik iesū kusies. . ! Izrā dī jā s, ka beigā s. . . nepabeidzu izlasī t “str”… Kurfurstendamm tieš ā m ir boutique iela, dzī va un dzī vī bas pilna. Tad viņ a kaut kā nemanā mi ieiet Kurfurstenstr. - prostitū tu iela, f-faking maš ī nas (visi dungo, ieraugot meitenes, bet neviens neapstā jas. Man liekas, ka tā ir tī rā rupjī ba, nobļ ā va - kā kā rtī gam cilvē kam jā apstā jas, nav ko f-fake par velti), 80 -gadī gie vectē vi “Dievs, ņ em spē kus, ņ em domas” un. . . kazino (ļ oti skaļ š nosaukums š ī m vietā m)! Tā da iela, ar dzirksti! Un vectē vi! Jaukas radī bas. Viņ i bija tie, kas man palī dzē ja izkļ ū t no turienes. Vectē vi, sē ž ot "kafejnī cā s" (kurus es arī nebiju gaidī jis satikt Eiropā ), ar lielu interesi vē roja meitenes, un te es...kartē...lī dz ausī m (baidī gi nolaist). , ir bail sev "glaimot", bet pē kš ņ i pieņ ems). . . Kopī giem pū liņ iem kaut kā tiku ā rā no noslē pumainā s Kurfurstenas Potsdamerstr. Ik pa laikam nekļ ū st vieglā k...tagad par galveno atrakciju kļ uvuš as nobruž ā tā s ē kas, kazino un kebabi. Un tā visa iela. Un tas ir Berlī ne, pilsē tas centrs! Iepriekš es staigā ju pa Berlī ni, bet ne tik daudz informatī vi))
Pē c pusstundas enerģ iska (es pat teiktu bē guļ ojoš a soļ a) sasniedzu pusmē rķ i - Potsdamer Place! stikla laukums. Vairā ki augsti biznesa centri ir izgatavoti pē c kā dreiz jaunā kajā m tehnoloģ ijā m (pirms 8 gadiem) - no stikla. Tos visus savieno jumtiņ š , zem kura atrodas kafejnī cas, krogi, kinoteā tris, strū klaka, pā ris veikali - tā da atpū tas zona. Ieraugot pazī stamu krogu (labi to apmeklē ju pē dē jā viesoš anā s reizē ), uzreiz sajutos droš i un...atkal Berlī nē . Pē c intensī viem svē tkiem un pā rdzī vojumiem man vajadzē ja 20 minū tes un latte kafejnī cā pie strū klakas.
Es atceros ceļ u uz priekš u. Caur Carlton Hotel, pa Eber ielu, garā m Adlonai Kempinski, es lē nā m gā ju uz savu Sofitel.
Par viesnī cā m runā jot. Iepriekš nekad nebiju dzī vojusi Sofitel tī klā , dzirdē ju, ka Parī zē nav slikti, bet kaut kā tā arī nesanā ca. Es gribē ju izmē ģ inā t, patiesī bā tā pē c tika izvē lē ta Sofitel Berlin Gendarmenmarkt. Labs vē rtē jums vietnē booking. com, jaukas fotogrā fijas, laba atraš anā s vieta – praktiski viss ir kā rtī bā . Praksē viss ir savā dā k kā parasti. Sā kumā iela un ieeja viesnī cā tika izrakta - mainī ja caurules)). Pieticī ga ieeja, neliela tumš a zā le, vestibila zona - viens dī vā ns un divi atzveltnes krē sli, nav bā ra (precī zā k, tas ir blakus - aiz sienas, bet ieeja ir no ielas) kopumā , tipiska biznesa viesnī ca minimā lisma stilā un tumš ā s krā sā s. Istabas ir mazas, bet ar milzī giem franč u logiem (kas ir labas ziņ as)! Abā s gultas pusē s ir “š ņ orī tes”, kuras pavelkot var dzirdē t mū ziku, skaista klasika, kas radī ta, lai iedvesmotu miegu. Vē l viena atvere bija durvis uz vannas istabu. Precī zā k, sā kumā - tā neesamī ba, vē lā k izrā dī jā s, ka durvis uz tualeti, atverot, pā rtop par durvī m uz vannas istabu, tā ds nestandarta arhitektū ras un dizaina risinā jums! )) Kopumā laba viesnī ca, ļ oti tī rs, svaigs, ar gludu, mierī gu apkalpoš anu, lai gan paš i durvju sargi ī paš i netraucē , bet Adlon arī ne. Tieš i Adlon Kempinsky jū s sagaidī s gandrī z pie Brandenburgas vā rtiem, neuzkrī toš i staigā siet riņ ķ ī , paredzē siet lū gumus, pabarosiet ar gardu marmora gaļ u un varē siet uzpī pē t bā rā ! Tieš i Adlonā , kur ir plaš as istabas un marmora vannas istabas, ir brī niš ķ ī ga atpū tas telpa ar dzī vo mū ziku, “zaļ o” cigareti un bagā tī gu kokteiļ u sarakstu. . . Es atceros, ka mē s tur kaut ko dzē rā m. . .
Jana Š abatina
sabrukt