Sacha Lodge 3*

Pā riesim pie stā sta par ceļ ojumu uz Amazoni. Erudī ts cilvē ks, protams, mani atspē kos – kas ir Amazone Ekvadorā ? Nu labi, ne uz Amazoni, tā tad uz Amazones selvu - baseins ir dalī ts! Precī zā k sakot, Napo upe plū st caur Ekvadoru - vienu no lielā kajā m Amazones pietekā m. T&#... →257; tad flora un fauna tur ir tā da pati kā “lielā s Amazones” krastos, bet diemž ē l rozā delfī ni nav sastopami.
Mā jiņ u izvē lē jā mies pē c diviem kritē rijiem: dziļ ā k dž ungļ os, bet ar komfortu. Sacha Lodge atbilst abā m prasī bā m. Pirmkā rt, jums jā lido no Kito uz Coca (Francisco de Orellano departamenta galvaspilsē ta, caur kuru plū st Napo upe). Lidmaš ī na ir normā la, ne pā rā k maza, piepildī ta tikai ar tū ristiem (no kā var secinā t, ka marš ruts viņ iem ir pieprasī ts). Lidojumi ir katru dienu arī tā pē c, ka Amazones lož ā s neviens neuzturas ilgu laiku - standarta uzturē š anā s ir 3-5 dienas. Rezervē jot ekskursiju Maskavā , jū s saņ emsiet biļ etes no gida lidostā tieš i pirms lidojuma uz Coca. No Kokas divas stundas ā trs brauciens ar motorlaivu pa platu upi - vairā k nekā.100 km no pilsē tas, tad 40 minū tes kā jā m cauri dž ungļ iem, tomē r pa laipu, lī dz tā saucamajai lagū nai. sauc to par mež a ezeru un, visbeidzot, pa ezeru ar kanoe laivu uz namiņ u. Namiņ š nav gluž i krastā , bet, kā teikt, virs purva uz pā ļ iem. Viss ir pacelts virs ū dens: mā jas, celiņ i starp tā m, restorā ns un reģ istratū ra. Purvu apdzī vo kaimā ni un pirajas. Bet ezerā viņ i nav (tā mums teica), kā pnes ved ū denī un var peldē t. Mē s arī mazgā jā mies. Ū dens izskatā s tī rs. Mā jiņ a ir pilnī bā koka un izskatā s ļ oti vienkā rš a, indieš u stilā . Starp citu, logos nav stikla, nav kondicioniera. Bet vakarā no ezera pū š viegls vē jiņ š , lai var dzī vot. Logus no odiem atņ em ar mazā ko sietu, mā jas tiek apstrā dā tas ar speciā liem lī dzekļ iem, tā pē c nevajag baidī ties ar aizvē rtā m durvī m. Bet ā rā var iziet tikai ar dā snu repelenta smē rē jumu. Tā kā nevakcinē jā m, tad š o noteikumu stingri ievē roju. Viņ a smē rē ja rokas, kā jas un seju, apsmidzinā ja drē bes. Papildus atbaidoš ajam lī dzeklim no pulksten 9 lī dz 17 uz ā das ir jā bū t arī saules aizsargkrē mam ar augstu aizsardzī bu. Š o divu lī dzekļ u apvienoš ana, protams, ir nogurdinoš a, bet kaut kā izdevā s.
Vairā k par komforta lī meni: istabā s ir duš a ar karsto un auksto ū deni, parasta tualete. Televizora un ledusskapja nav, tikai apgaismojums, bet istabā ir izvads. Klē pjdators ieslē dzas bez problē mā m, aprī kojums tiek uzlā dē ts. Maz ticams, ka jū s tiksit cauri savā mobilajā mā jā , tač u tā tas ir visā Ekvadorā . Ir terase ar š ū puļ tī klu. Iestā joties tumsai, no balkona redzami tikai restorā na logi un vā ji apgaismotas takas, apkā rt Amazones purvs, aizaudzis ar blī vu mež u. Novē rš oties no namiņ a teritorijas un palū kojoties uz dž ungļ iem, jū s ieraudzī siet necaurlaidī gu tumsu. Bet no tumsas nā k ī sts koncerts! Meļ u, naktsputnu, pē rtiķ u saucieni, es nezinu, kurš vē l. Daž reiz rū ciens. Vai jū taties kā zoologu ekspedī cijas dalī bnieks, kurš meklē kā du? "King Kong, varbū t.
Jebkurā gadī jumā es tā jutos. Tač u sajū tas ir iespaidojamu cilvē ku liela daļ a, saprā tī gi cilvē ki paļ aujas tikai uz faktiem, un tā s ir š ā das: Amazones mež os nav tik viegli satikt nevienu dzī vu radī bu, izņ emot skudras. Putnus gan biež i ķ er, piemē ram, huacī nus, mē s tos saucā m par Amazones vistā m. Tie ir lieli un izskatā s eksotiski. Pē rtiķ iem ir grū tā k. Jau pirmajā braucienā pa ezera kanā liem krastā ieraudzī jā m gaudojoš u pē rtiķ u ģ imeni. Viņ i mielojā s ar augļ iem kokos un atradā s tik tā lu no mums, ka pat laba ierī ce sniedza ļ oti mazu attē lu. Mē ģ inā jums tuvoties neizdevā s. Pē c tam gids mū s veda divas stundas pa kanā liem, meklē jot tos paš us gaudotā jus vai kā dus citus pē rtiķ us, bet bez rezultā tiem. Tomē r kliedzieni bija dzirdami visu laiku. Gids lū dza klusē t, lai nebiedē tu mež a iemī tniekus. Labprā t klusē ju un izbaudī ju mež a skaņ u skaņ as. Daba apkā rt ir pā rsteidzoš a. Uzreiz prā tā ienā ca izteiciens “apburtā vieta”. No ezera atiet daudzi kanā li, kas savienojas un savijas viens ar otru. Augstu koku un staipekņ u saknes nolaiž as ū denī , izaug no ū dens, visapkā rt ir nepazī stami augi. Jū s jū taties kā citā pasaulē .
Viens no Sacha Lodge ekskursiju veidiem ir braukš ana ar kanoe laivā m pa kanā liem. Tā dā paš ā veidā devā mies ķ ert piranjas. Makš ķ erē š ana man, tā pat kā vī ram, ir absolū ti uz bungā m, bet, ziniet, ir grū ti atteikties no iespē jas draudzī gā pulciņ ā nejauš i pieminē t: “Kad es ķ ē ru piranjas. . ” vai “un piranjas garš o pē c parastas upes zivs. ”. Kopumā tas ir atkarī gs no jums. Ja gribi – ej makš ķ erē t, ja negribi – dari ko citu. Š ajā procesā nav nekā ī paš a. Kanā los ir daudz piranju. Viņ i tos ķ er pē c gaļ as gabaliem (vai varbū t gidi vienkā rš i ir slinki, lai raktu tā rpus? ). Viņ i iztika bez makš ķ erē m – tikai makš ķ eraukla ar ā ķ i. Ir vē rts iemest ā ķ i, pē c minū tes aukla raustī sies, bet visticamā k, steidzī gi ievelkot laivā , ā ķ is bū s tukš s. Piranja ar prieku apē dusi gaļ u un gaida vē l. Noķ ē rā m pā rsteidzoš i maz. Varbū t tā ds ir vietē jo gidu neizteiktais likums - tū ristiem iedot acī mredzami nederī gus ā ķ us, lai tie nenoķ ertu visas zivis, neko neatstā jot indiā ņ iem? Jokojoties, ā ķ i bija tik lieli, ka vietē jo piraju mutē tie vienkā rš i neiederē jā s. Tie derē tu lielā kai zivij, bet mē s tā du nesastapā m. Tā pē c, ja vē laties makš ķ erē t Sacha Lodge, ņ emiet lī dzi savus ā ķ us no mā jā m. Noķ ertā s zivis noteikti tiks pagatavotas jums vakariņ ā s.
Atgriež oties namiņ ā pē c skatu tilta apmeklē juma, satikā m divus naktsputnus, kas pa dienu guļ mež ā . Tā s, protams, bija pū ces, bet ļ oti savdabī gas. Es tā s uzreiz nosaucu par "Amazones pū cē m". Viņ i gulē ja zemos kokos, nedaudz garā ki par cilvē ku, un tos paslē pa krū mi. Indiā nis ar savu dedzī go izsekotā ja aci tos pamanī ja un pastā stī ja gidam. Gids nogrieza sazvē rniecisku seju un pamudinā ja mū s prom no ceļ a. Š ķ irot pamež u, ieraudzī jā m divas guļ oš as skaistules. Patiesī bā tie bija brī numaini labi. Gids teica, ka, ja jū s viņ us nejauš i pamodinā siet, viņ i vairs negribē s gulē t š ajā vietā . Tā nu mē ģ inā jā m klusē t un izdevā s nofotografē t pā ris metrus no trijiem. Pē c tam vī rs paziņ oja, ka gids un asistents vienkā rš i zina, ka š ie putni š eit guļ , un rā da tos visiem tū ristiem kā negaidī tu veiksmi.
Otrs novē roš anas punkts dž ungļ u novē roš anai ir iekā rtots ap kapoku. Uzkā pjot tajā , var ne tikai vē rot dzī vniekus, bet arī atrasties tiem ierastajā vidē , milzu koka vainagā . Godī gi sakot, kapoka koks ir vesela pasaule! Uz tā s zariem aug ne tikai puķ es, bet arī krū mi, uz tiem var nevis kā pt, bet staigā t. Jū s atrodaties ne tikai uz koka, bet arī starp milzī gu skaitu augu. Un visapkā rt, cik vien acs sniedz, š ū pojas zaļ ā dž ungļ u jū ra, pā r kuru š ur tur slejas vieni un tie paš i gigantiski koki. Viņ i arī saka, ka, pieglauž oties pie š ā da koka, jū s varat uzlā dē ties ar pozitī vu enerģ iju.
Kad kā pā m pa kā pnē m uz platformu, lejā blakus esoš ajos kokos draiskojā s vā verē m lī dzī gi pē rtiķ i – beidzot! Mē s tos apbrī nojami apbrī nojā m, bez neviena binokļ a. Dabiski, ka uz platformas tika uzvilkts spiegs, caur kuru varē jā m vē rot tukā nus. Viņ i lidoja uz pretē jo koku, bet bez binokļ a izskatī jā s ļ oti niecī gi.
Platforma atrodas netā lu no kanā la, tā pē c namiņ ā atgriezā mies ar kanoe laivā m. Ekskursija beidzā s krē slas stundā . Sā kā s mū su pē dē jais vakars Amazonē . Un tad man beidzot bija iespē ja pateikt nemirstī go frā zi par "daudz, daudzi savvaļ as pē rtiķ i". Iepriekš minē tie bija pilni un pilni gan pa labi, gan pa kreisi no laivas. Galu galā kanā ls ir š aurs, zari stiepjas virs ū dens, un uz š iem zariem š ū pojas vā verveidī gi pē rtiķ i, kapucī ni, marmozetes...Es neatceros visus. Es tos uzskaitu tik detalizē ti, jo sā kumā tie bija diezgan pieklā jī gi redzami, daž i bija burtiski divu metru attā lumā , gide mums uzskaitī ja š ķ irnes. Visapkā rt bija trokš ņ ains no zaru š alkoņ a, lē kā š anas skaņ ā m un pē rtiķ u saucieniem. Nevarē ju atturē ties no bildē š anas, lai gan sapratu, ka tam nav lielas jē gas – vakars nā ca savs. Tā kā visi objekti, kā zinā ms, kustē jā s, ar zibspuldzi fotografē t nebija iespē jams. Daž as fotogrā fijas iznā ca pā rsteidzoš i skaidras, lai arī gandrī z melnbaltas – ē nu teā tris. Es tos paturē ju, protams. Ar sajū smu vē rojot pē rtiķ us, es tajā paš ā laikā garī gi atkā rtoju jautā jumu: kā pē c mē s to visu redzē jā m tikai tagad? Lai gan patiesī bā es zinu atbildi: daba neizrunā principu “iesā cē jiem ir paveicies” un ļ oti nelabprā t ļ aujas notvert. Š o secinā jumu izdarī ju, pamatojoties uz mū su tagad diezgan daudzo ceļ ojumu pieredzi. Tā tad, es satiku haizivi, kad zemū dens kameras objektī vs aizsvī da un viņ š atteicā s fotografē t, vaļ i bija tik pā rsteidzoš i, ka neviens pat neatcerē jā s š auš anu, un mē s redzam skaistā kā s ainavas no automaš ī nas loga, nevarot stop. Jo katram autoram tā vai citā di dā rgā ks ir iegū tais kadrs.
Uzturoties Sacha Lodge, bez pastaigā m pa zemi un ū deni, tikā m aizvesti arī uz papagaiļ u izstā di. Š o braucienu lepni sauca par rezervā ta apmeklē jumu, lai gan zemē iebraucā m tā pat vien, skatī jā mies tikai no laivas. Tas tieš ā m bija uz ko skatī ties. Ar kanoe laivu nokļ uvā m lagū nas malā , devā mies cauri dž ungļ iem lī dz lielai upei, pā rsē dā mies motorlaivā un kuģ ojā m pa Napo upi. Tas nebija individuā lais, bet gan grupas brauciens, t. i. tajā piedalī jā s gandrī z visi lož as viesi. Apstā jā mies pie augstas mā la klints, uz kuras uz nelielas dabī gas terases bija sapulcē juš ies daudzi papagaiļ i. Viņ i visi bija ļ oti aizņ emti ar mā la knā bš anu. Gids paskaidroja, ka mā ls ir adsorbents, kas palī dz papagaiļ iem atbrī voties no toksī niem, kas uzkrā juš ies to ķ ermenī , ē dot indī gus augļ us. Cik gudri viss ir sakā rtots dabā ! Un tiklī dz papagaiļ i saprata, ka viņ iem vajag š o mā lu, tas ir bez garš as! Apbrī nojams skats. Papagaiļ i bija koš i, pā rsvarā zaļ i, lieli un mazi, tie lidoja iekš ā un ā rā , š ū pojā s koku zaros un sazinā jā s savā starpā . Kņ ada bija neiedomā jama. Piepeldē jā m tik tuvu, ka bija iespē ja uzņ emt ne tikai labas bildes, bet arī video. Mē s to nevarē tu redzē t no zemes.
Š ajā sakarā es varu uzskatī t, ka mans ziņ ojums par braucienu uz Sacha Lodge ir pabeigts. Jā , skrejlapas solī ja apmeklē t kā du indiā ņ u ciematu. Mē s tur nebijā m, ko es nemaz nenož ē loju. Tā nav kaut kā da necivilizē ta cilts Amazones savvaļ ā , bet vienkā rš i ļ oti nabadzī gi cilvē ki nabadzī gā ciematā , kurus Sacha Lodge nodroš ina ar darbu. Domā ju, ka tā pē c lodž ā neredzē ju vairā k par vienu indieti - pirmkā rt, vī rieš iem vajag darbu, ar medī bā m vienatnē neapniksi. Un sievietes un mā jā s ir ko darī t. Bija burtiski tikai viena vai divas sievietes gides, bet gides ir augstā kā kasta starp darbiniekiem, viņ ā m visā m ir speciā lā izglī tī ba un viņ as runā angliski. Starp citu, starp gidiem bija ne tikai ekvadorieš i, bet arī eiropieš i. Mū su gids Pols bija no Kito, tur dzī voja viņ a sieva un mazais dē ls, strā dā ja rotā cijas kā rtī bā – divas nedē ļ as pē c divā m. Viņ š pastā stī ja, ka, lai arī viņ am pietrū kst ģ imenes, darbs ļ oti labi maksā , viņ š var atļ auties pieklā jī gu dzī vokli un nestrā dā još u sievu. "Kad ierodos mā jā s, " viņ š teica, "mē s daudz staigā jam un ejam, kur vien vē lamies. " Pauls bija ļ oti zinā tkā rs, viņ š man jautā ja par Krieviju, jo ī paš i, vai tagad Č eč enijā nav karš . Tur ir bī stami, jo tur ir musulmaņ i, viņ š piesardzī gi piebilda (vairums ekvadorieš u ir katoļ i, tā pat kā visi latī ņ amerikā ņ i). Es viņ am teicu, ka š obrī d kara nav, tur viss tiek atjaunots, bet krievi uz turieni nebrauca, ja vien nebija absolū ti nepiecieš ams. Es arī teicu, ka Krievijā ir daudz musulmaņ u, kā tas notika vē sturiski, un nekā dā gadī jumā viņ i nav kareivī gi. Piemē ram, tatā ri, kuri jau vairā kus gadsimtus dzī vo vienā valstī ar krieviem. Pā vils acī mredzot bija ļ oti ieinteresē ts, vā rdu “tatā ri” viņ š dzirdē ja pirmo reizi un domī gi atkā rtoja, iegaumē jot. Ar tik abpusē ji interesantā m sarunā m mē s ar gidu viens otru izklaidē jā m vakariņ ā s. Starp citu, vienā no pastaigā m viņ š stā stī ja, ka reiz bijis kā ds vī rietis no Maskavas, atlidojis ar diviem palī giem un meitenē m, viņ i nebrauca ekskursijā s, tikai makš ķ erē ja ar alkoholu, bet pā rē jo pavadī ja. bā rā pavadī tā laika. Ar ļ oti atturī gu aprakstu š o bildi pie sevis iztē lojos diezgan spilgti. Man, protams, bija nepatī kami, ka tautieš i par sevi atstā ja ne to labā ko viedokli, jo ī paš i tā pē c, ka krievus š eit redz reti. Ceru, ka mums ar vī ru izdevā s uzlabot š o viedokli. Es patiesī bā , kungi, esmu pie tā , ka, ja vā rds "atpū ta" jums ir sinonī ms vā rdam "dzē riens", varbū t jums nevajadzē tu par to kā pt tik tā lu? Bet tā , protams, ir mana personī gā nostā ja.
sabrukt

Pā riesim pie stā sta par ceļ ojumu uz Amazoni. Erudī ts cilvē ks, protams, mani atspē kos – kas ir Amazone Ekvadorā ? Nu labi, ne uz Amazoni, tā tad uz Amazones selvu - baseins ir dalī ts! Precī zā k sakot, Napo upe plū st caur Ekvadoru - vienu no lielā kajā m Amazones pietekā m. T&#... →257; tad flora un fauna tur ir tā da pati kā “lielā s Amazones” krastos, bet diemž ē l rozā delfī ni nav sastopami.
Mā jiņ u izvē lē jā mies pē c diviem kritē rijiem: dziļ ā k dž ungļ os, bet ar komfortu. Sacha Lodge atbilst abā m prasī bā m. Pirmkā rt, jums jā lido no Kito uz Coca (Francisco de Orellano departamenta galvaspilsē ta, caur kuru plū st Napo upe). Lidmaš ī na ir normā la, ne pā rā k maza, piepildī ta tikai ar tū ristiem (no kā var secinā t, ka marš ruts viņ iem ir pieprasī ts). Lidojumi ir katru dienu arī tā pē c, ka Amazones lož ā s neviens neuzturas ilgu laiku - standarta uzturē š anā s ir 3-5 dienas. Rezervē jot ekskursiju Maskavā , jū s saņ emsiet biļ etes no gida lidostā tieš i pirms lidojuma uz Coca. No Kokas divas stundas ā trs brauciens ar motorlaivu pa platu upi - vairā k nekā.100 km no pilsē tas, tad 40 minū tes kā jā m cauri dž ungļ iem, tomē r pa laipu, lī dz tā saucamajai lagū nai. sauc to par mež a ezeru un, visbeidzot, pa ezeru ar kanoe laivu uz namiņ u. Namiņ š nav gluž i krastā , bet, kā teikt, virs purva uz pā ļ iem. Viss ir pacelts virs ū dens: mā jas, celiņ i starp tā m, restorā ns un reģ istratū ra. Purvu apdzī vo kaimā ni un pirajas. Bet ezerā viņ i nav (tā mums teica), kā pnes ved ū denī un var peldē t. Mē s arī mazgā jā mies. Ū dens izskatā s tī rs. Mā jiņ a ir pilnī bā koka un izskatā s ļ oti vienkā rš a, indieš u stilā . Starp citu, logos nav stikla, nav kondicioniera. Bet vakarā no ezera pū š viegls vē jiņ š , lai var dzī vot. Logus no odiem atņ em ar mazā ko sietu, mā jas tiek apstrā dā tas ar speciā liem lī dzekļ iem, tā pē c nevajag baidī ties ar aizvē rtā m durvī m. Bet ā rā var iziet tikai ar dā snu repelenta smē rē jumu. Tā kā nevakcinē jā m, tad š o noteikumu stingri ievē roju. Viņ a smē rē ja rokas, kā jas un seju, apsmidzinā ja drē bes. Papildus atbaidoš ajam lī dzeklim no pulksten 9 lī dz 17 uz ā das ir jā bū t arī saules aizsargkrē mam ar augstu aizsardzī bu. Š o divu lī dzekļ u apvienoš ana, protams, ir nogurdinoš a, bet kaut kā izdevā s.
Vairā k par komforta lī meni: istabā s ir duš a ar karsto un auksto ū deni, parasta tualete. Televizora un ledusskapja nav, tikai apgaismojums, bet istabā ir izvads. Klē pjdators ieslē dzas bez problē mā m, aprī kojums tiek uzlā dē ts. Maz ticams, ka jū s tiksit cauri savā mobilajā mā jā , tač u tā tas ir visā Ekvadorā . Ir terase ar š ū puļ tī klu. Iestā joties tumsai, no balkona redzami tikai restorā na logi un vā ji apgaismotas takas, apkā rt Amazones purvs, aizaudzis ar blī vu mež u. Novē rš oties no namiņ a teritorijas un palū kojoties uz dž ungļ iem, jū s ieraudzī siet necaurlaidī gu tumsu. Bet no tumsas nā k ī sts koncerts! Meļ u, naktsputnu, pē rtiķ u saucieni, es nezinu, kurš vē l. Daž reiz rū ciens. Vai jū taties kā zoologu ekspedī cijas dalī bnieks, kurš meklē kā du? "King Kong, varbū t.
Jebkurā gadī jumā es tā jutos. Tač u sajū tas ir iespaidojamu cilvē ku liela daļ a, saprā tī gi cilvē ki paļ aujas tikai uz faktiem, un tā s ir š ā das: Amazones mež os nav tik viegli satikt nevienu dzī vu radī bu, izņ emot skudras. Putnus gan biež i ķ er, piemē ram, huacī nus, mē s tos saucā m par Amazones vistā m. Tie ir lieli un izskatā s eksotiski. Pē rtiķ iem ir grū tā k. Jau pirmajā braucienā pa ezera kanā liem krastā ieraudzī jā m gaudojoš u pē rtiķ u ģ imeni. Viņ i mielojā s ar augļ iem kokos un atradā s tik tā lu no mums, ka pat laba ierī ce sniedza ļ oti mazu attē lu. Mē ģ inā jums tuvoties neizdevā s. Pē c tam gids mū s veda divas stundas pa kanā liem, meklē jot tos paš us gaudotā jus vai kā dus citus pē rtiķ us, bet bez rezultā tiem. Tomē r kliedzieni bija dzirdami visu laiku. Gids lū dza klusē t, lai nebiedē tu mež a iemī tniekus. Labprā t klusē ju un izbaudī ju mež a skaņ u skaņ as. Daba apkā rt ir pā rsteidzoš a. Uzreiz prā tā ienā ca izteiciens “apburtā vieta”. No ezera atiet daudzi kanā li, kas savienojas un savijas viens ar otru. Augstu koku un staipekņ u saknes nolaiž as ū denī , izaug no ū dens, visapkā rt ir nepazī stami augi. Jū s jū taties kā citā pasaulē .
Viens no Sacha Lodge ekskursiju veidiem ir braukš ana ar kanoe laivā m pa kanā liem. Tā dā paš ā veidā devā mies ķ ert piranjas. Makš ķ erē š ana man, tā pat kā vī ram, ir absolū ti uz bungā m, bet, ziniet, ir grū ti atteikties no iespē jas draudzī gā pulciņ ā nejauš i pieminē t: “Kad es ķ ē ru piranjas. . ” vai “un piranjas garš o pē c parastas upes zivs. ”. Kopumā tas ir atkarī gs no jums. Ja gribi – ej makš ķ erē t, ja negribi – dari ko citu. Š ajā procesā nav nekā ī paš a. Kanā los ir daudz piranju. Viņ i tos ķ er pē c gaļ as gabaliem (vai varbū t gidi vienkā rš i ir slinki, lai raktu tā rpus? ). Viņ i iztika bez makš ķ erē m – tikai makš ķ eraukla ar ā ķ i. Ir vē rts iemest ā ķ i, pē c minū tes aukla raustī sies, bet visticamā k, steidzī gi ievelkot laivā , ā ķ is bū s tukš s. Piranja ar prieku apē dusi gaļ u un gaida vē l. Noķ ē rā m pā rsteidzoš i maz. Varbū t tā ds ir vietē jo gidu neizteiktais likums - tū ristiem iedot acī mredzami nederī gus ā ķ us, lai tie nenoķ ertu visas zivis, neko neatstā jot indiā ņ iem? Jokojoties, ā ķ i bija tik lieli, ka vietē jo piraju mutē tie vienkā rš i neiederē jā s. Tie derē tu lielā kai zivij, bet mē s tā du nesastapā m. Tā pē c, ja vē laties makš ķ erē t Sacha Lodge, ņ emiet lī dzi savus ā ķ us no mā jā m. Noķ ertā s zivis noteikti tiks pagatavotas jums vakariņ ā s.
Atgriež oties namiņ ā pē c skatu tilta apmeklē juma, satikā m divus naktsputnus, kas pa dienu guļ mež ā . Tā s, protams, bija pū ces, bet ļ oti savdabī gas. Es tā s uzreiz nosaucu par "Amazones pū cē m". Viņ i gulē ja zemos kokos, nedaudz garā ki par cilvē ku, un tos paslē pa krū mi. Indiā nis ar savu dedzī go izsekotā ja aci tos pamanī ja un pastā stī ja gidam. Gids nogrieza sazvē rniecisku seju un pamudinā ja mū s prom no ceļ a. Š ķ irot pamež u, ieraudzī jā m divas guļ oš as skaistules. Patiesī bā tie bija brī numaini labi. Gids teica, ka, ja jū s viņ us nejauš i pamodinā siet, viņ i vairs negribē s gulē t š ajā vietā . Tā nu mē ģ inā jā m klusē t un izdevā s nofotografē t pā ris metrus no trijiem. Pē c tam vī rs paziņ oja, ka gids un asistents vienkā rš i zina, ka š ie putni š eit guļ , un rā da tos visiem tū ristiem kā negaidī tu veiksmi.
Otrs novē roš anas punkts dž ungļ u novē roš anai ir iekā rtots ap kapoku. Uzkā pjot tajā , var ne tikai vē rot dzī vniekus, bet arī atrasties tiem ierastajā vidē , milzu koka vainagā . Godī gi sakot, kapoka koks ir vesela pasaule! Uz tā s zariem aug ne tikai puķ es, bet arī krū mi, uz tiem var nevis kā pt, bet staigā t. Jū s atrodaties ne tikai uz koka, bet arī starp milzī gu skaitu augu. Un visapkā rt, cik vien acs sniedz, š ū pojas zaļ ā dž ungļ u jū ra, pā r kuru š ur tur slejas vieni un tie paš i gigantiski koki. Viņ i arī saka, ka, pieglauž oties pie š ā da koka, jū s varat uzlā dē ties ar pozitī vu enerģ iju.
Kad kā pā m pa kā pnē m uz platformu, lejā blakus esoš ajos kokos draiskojā s vā verē m lī dzī gi pē rtiķ i – beidzot! Mē s tos apbrī nojami apbrī nojā m, bez neviena binokļ a. Dabiski, ka uz platformas tika uzvilkts spiegs, caur kuru varē jā m vē rot tukā nus. Viņ i lidoja uz pretē jo koku, bet bez binokļ a izskatī jā s ļ oti niecī gi.
Platforma atrodas netā lu no kanā la, tā pē c namiņ ā atgriezā mies ar kanoe laivā m. Ekskursija beidzā s krē slas stundā . Sā kā s mū su pē dē jais vakars Amazonē . Un tad man beidzot bija iespē ja pateikt nemirstī go frā zi par "daudz, daudzi savvaļ as pē rtiķ i". Iepriekš minē tie bija pilni un pilni gan pa labi, gan pa kreisi no laivas. Galu galā kanā ls ir š aurs, zari stiepjas virs ū dens, un uz š iem zariem š ū pojas vā verveidī gi pē rtiķ i, kapucī ni, marmozetes...Es neatceros visus. Es tos uzskaitu tik detalizē ti, jo sā kumā tie bija diezgan pieklā jī gi redzami, daž i bija burtiski divu metru attā lumā , gide mums uzskaitī ja š ķ irnes. Visapkā rt bija trokš ņ ains no zaru š alkoņ a, lē kā š anas skaņ ā m un pē rtiķ u saucieniem. Nevarē ju atturē ties no bildē š anas, lai gan sapratu, ka tam nav lielas jē gas – vakars nā ca savs. Tā kā visi objekti, kā zinā ms, kustē jā s, ar zibspuldzi fotografē t nebija iespē jams. Daž as fotogrā fijas iznā ca pā rsteidzoš i skaidras, lai arī gandrī z melnbaltas – ē nu teā tris. Es tos paturē ju, protams. Ar sajū smu vē rojot pē rtiķ us, es tajā paš ā laikā garī gi atkā rtoju jautā jumu: kā pē c mē s to visu redzē jā m tikai tagad? Lai gan patiesī bā es zinu atbildi: daba neizrunā principu “iesā cē jiem ir paveicies” un ļ oti nelabprā t ļ aujas notvert. Š o secinā jumu izdarī ju, pamatojoties uz mū su tagad diezgan daudzo ceļ ojumu pieredzi. Tā tad, es satiku haizivi, kad zemū dens kameras objektī vs aizsvī da un viņ š atteicā s fotografē t, vaļ i bija tik pā rsteidzoš i, ka neviens pat neatcerē jā s š auš anu, un mē s redzam skaistā kā s ainavas no automaš ī nas loga, nevarot stop. Jo katram autoram tā vai citā di dā rgā ks ir iegū tais kadrs.
Uzturoties Sacha Lodge, bez pastaigā m pa zemi un ū deni, tikā m aizvesti arī uz papagaiļ u izstā di. Š o braucienu lepni sauca par rezervā ta apmeklē jumu, lai gan zemē iebraucā m tā pat vien, skatī jā mies tikai no laivas. Tas tieš ā m bija uz ko skatī ties. Ar kanoe laivu nokļ uvā m lagū nas malā , devā mies cauri dž ungļ iem lī dz lielai upei, pā rsē dā mies motorlaivā un kuģ ojā m pa Napo upi. Tas nebija individuā lais, bet gan grupas brauciens, t. i. tajā piedalī jā s gandrī z visi lož as viesi. Apstā jā mies pie augstas mā la klints, uz kuras uz nelielas dabī gas terases bija sapulcē juš ies daudzi papagaiļ i. Viņ i visi bija ļ oti aizņ emti ar mā la knā bš anu. Gids paskaidroja, ka mā ls ir adsorbents, kas palī dz papagaiļ iem atbrī voties no toksī niem, kas uzkrā juš ies to ķ ermenī , ē dot indī gus augļ us. Cik gudri viss ir sakā rtots dabā ! Un tiklī dz papagaiļ i saprata, ka viņ iem vajag š o mā lu, tas ir bez garš as! Apbrī nojams skats. Papagaiļ i bija koš i, pā rsvarā zaļ i, lieli un mazi, tie lidoja iekš ā un ā rā , š ū pojā s koku zaros un sazinā jā s savā starpā . Kņ ada bija neiedomā jama. Piepeldē jā m tik tuvu, ka bija iespē ja uzņ emt ne tikai labas bildes, bet arī video. Mē s to nevarē tu redzē t no zemes.
Š ajā sakarā es varu uzskatī t, ka mans ziņ ojums par braucienu uz Sacha Lodge ir pabeigts. Jā , skrejlapas solī ja apmeklē t kā du indiā ņ u ciematu. Mē s tur nebijā m, ko es nemaz nenož ē loju. Tā nav kaut kā da necivilizē ta cilts Amazones savvaļ ā , bet vienkā rš i ļ oti nabadzī gi cilvē ki nabadzī gā ciematā , kurus Sacha Lodge nodroš ina ar darbu. Domā ju, ka tā pē c lodž ā neredzē ju vairā k par vienu indieti - pirmkā rt, vī rieš iem vajag darbu, ar medī bā m vienatnē neapniksi. Un sievietes un mā jā s ir ko darī t. Bija burtiski tikai viena vai divas sievietes gides, bet gides ir augstā kā kasta starp darbiniekiem, viņ ā m visā m ir speciā lā izglī tī ba un viņ as runā angliski. Starp citu, starp gidiem bija ne tikai ekvadorieš i, bet arī eiropieš i. Mū su gids Pols bija no Kito, tur dzī voja viņ a sieva un mazais dē ls, strā dā ja rotā cijas kā rtī bā – divas nedē ļ as pē c divā m. Viņ š pastā stī ja, ka, lai arī viņ am pietrū kst ģ imenes, darbs ļ oti labi maksā , viņ š var atļ auties pieklā jī gu dzī vokli un nestrā dā još u sievu. "Kad ierodos mā jā s, " viņ š teica, "mē s daudz staigā jam un ejam, kur vien vē lamies. " Pauls bija ļ oti zinā tkā rs, viņ š man jautā ja par Krieviju, jo ī paš i, vai tagad Č eč enijā nav karš . Tur ir bī stami, jo tur ir musulmaņ i, viņ š piesardzī gi piebilda (vairums ekvadorieš u ir katoļ i, tā pat kā visi latī ņ amerikā ņ i). Es viņ am teicu, ka š obrī d kara nav, tur viss tiek atjaunots, bet krievi uz turieni nebrauca, ja vien nebija absolū ti nepiecieš ams. Es arī teicu, ka Krievijā ir daudz musulmaņ u, kā tas notika vē sturiski, un nekā dā gadī jumā viņ i nav kareivī gi. Piemē ram, tatā ri, kuri jau vairā kus gadsimtus dzī vo vienā valstī ar krieviem. Pā vils acī mredzot bija ļ oti ieinteresē ts, vā rdu “tatā ri” viņ š dzirdē ja pirmo reizi un domī gi atkā rtoja, iegaumē jot. Ar tik abpusē ji interesantā m sarunā m mē s ar gidu viens otru izklaidē jā m vakariņ ā s. Starp citu, vienā no pastaigā m viņ š stā stī ja, ka reiz bijis kā ds vī rietis no Maskavas, atlidojis ar diviem palī giem un meitenē m, viņ i nebrauca ekskursijā s, tikai makš ķ erē ja ar alkoholu, bet pā rē jo pavadī ja. bā rā pavadī tā laika. Ar ļ oti atturī gu aprakstu š o bildi pie sevis iztē lojos diezgan spilgti. Man, protams, bija nepatī kami, ka tautieš i par sevi atstā ja ne to labā ko viedokli, jo ī paš i tā pē c, ka krievus š eit redz reti. Ceru, ka mums ar vī ru izdevā s uzlabot š o viedokli. Es patiesī bā , kungi, esmu pie tā , ka, ja vā rds "atpū ta" jums ir sinonī ms vā rdam "dzē riens", varbū t jums nevajadzē tu par to kā pt tik tā lu? Bet tā , protams, ir mana personī gā nostā ja.
sabrukt