Oura Hotel 3*

"Ourahotel" ir apartamentu viesnī ca, tas ir, numuri tur ar virtuvi un vienkā rš otu (pret parastā m viesnī cā m) uzkopš anu. Atkritumi tiek izvesti katru dienu, dvieļ i tiek mainī ti divas reizes nedē ļ ā , veļ a tiek mainī ta un pilna tī rī š ana tiek veikta reizi nedē... →; ļ ā.
Viesnī ca sastā v no divā m ē kā m - lielas T formas ar pieciem dzī vojamiem stā viem un mazas ar seš iem dzī vojamiem stā viem. Mazajam tikko tika veikts kapitā lais remonts. Abu ē ku augš ē jie stā vi ir bē niņ i.
Parasti viesnī cā m sā pī ga vieta ir autostā vvieta. Š eit nav tā das problē mas: sava divlī meņ u autostā vvieta (zemā ks lī menis zem mazā s ē kas).
Iekš ē jā teritorija liela un zaļ a, kvadrā tveida plā nojumā . Centrā lo vietu ieņ em ļ oti labi veidots lielais baseins (viens stū ris atvē lē ts bē rnu peldbaseinam). Ir arī restorā ns (aka baseina bā rs). Patiesī bā š ī ir vienī gā vieta viesnī cā , kur var pilnī bā paē st. Strā dā no 10:00 lī dz 24:00.
Tas ir ģ imenes uzņ ē mums – iespē jams, restorā ns vai nu ī rē vietu viesnī cā , vai arī ar lī gumu. Patiesī bā restorā ns neatš ķ iras no lī dzī gā m mazā m iestā dē m pilsē tā – mā jī gs, viesmī lī gs un lē ts. Kā tā da š eit nav ē dienkartes: sakiet, ko vē laties - ī paš nieks piedā vā s, ko ē st. Vitrī nā -ledusskapī tikko noķ erto zivju paraugi. Lielā s ē kas vestibilā ir arī bā rs, tač u apmeklē tā ji tur nekad nav manī ti.
Visi darbinieki ir portugā ļ i. Pieklā jī gs un ļ oti uzmanī gs.
Animā cijas nav vispā r. Tas nav pieejams arī apkā rtē jā s viesnī cā s. Un tas ir pluss. Tā pē c kopumā Albufiera ir klusa un patī kama. Neskaitot, protams, daž as ī paš as tū ristu ielas. Ikviens, kuram ir garlaicī gi, var doties pastaigā uz apkā rtē jiem krodziņ iem, kur visu nakti deg piedzē ruš ies briti.
Istaba (studija divā m personā m) ir liela un faktiski divistabu - guļ amistaba ar virtuvi ir atdalī ta ar nopietnu starpsienu no ē damistabas ar lodž iju.
Tiesa, guļ amistabā ir viens naktsgaldiņ š divā m gultā m. Bet ē damistabā - izbī dā ms dī vā ns. Telpas apdare un mē beles ir ļ oti stilī gas, acī mredzami izgatavotas pē c pasū tī juma. Tā lvadī bas pultis no televizora un Conder - pret droš ī bas naudu. Televizorā ir vairā ki portugā ļ u kanā li, Andalū zijas, Vā cijas, Francijas, pā ris britu un CNN. Krievu kanā lu nav. Vannas istaba, tā pat kā citur, ir apvienota, aprī kota ar vannu, tualeti, bidē un fē nu. Garderobē seifs (par maksu pieejama slē dzene ar atslē gu), gludeklis un gludinā mais dē lis. Pirmo reizi izrā dī jā s, ka mē teļ u pakaramo ir vairā k nekā lupatu, kurā m vajadzē ja ņ emt lī dzi!
Tieš i no viesnī cas kursē bezmaksas autobuss uz pludmali (atļ aujas ar viesnī cas karti). Bet viņ š neiet uz tuvā ko pludmali, bet mazliet tā lā k - tur ir mazliet civilizē tā ks, bet vietas mazā k, un cilvē ku vairā k.
Jū s varat pasū tī t lē tu transfē ru uz Faro lidostu (45 km) - 31 eiro (1-4 personā m). Taksometrs ierodoties maksā ja 58 eiro. Brauciens - 25-50 min.
atkarī bā no situā cijas.
Kontingents: portugā ļ i - 80 procenti, pā rē jie - poļ i, briti un vā cieš i. Krievu nav vispā r.
Kopumā viesnī ca, lai arī liela, ir mā jī ga un ē rta. Tas nepā rprotami pā rspē j savas trī s zvaigznes. Pozicionē tā kategorija ir "IESLĒ GTA". Bet tas pats attiecas uz vairā kā m blakus esoš ajā m viesnī cā m, kas vienlaikus norā da 4 zvaigznes. Droš i vien trī s zvaigznes "vienkā rš otā " restorā na dē ļ.
Atraš anā s vieta ir ā rkā rtī gi ē rta – lai gan ne paš ā Albufiera vidū , bet iespaids, ka esi visa vajadzī gā centrā . Pastaiga lī dz pludmalei 15-20 min. (gandrī z taisnā lī nijā ). Un, kas ir svarī gi, tikpat daudz atpakaļ ! Bet nedaudz augš up. Lī dz galvenajai tū ristu ielai ar visa veida tū ristiem nozī mī giem veikaliem un restorā niem/bā riem - 5 min. Vietē jie iedzī votā ji to sauc par The Strip vai English Street, lai gan ī stais nosaukums ir avenida Sa Carniero. Divas minū tes aiz tā ir cirks vē rš u cī ņ u teltij - ik pa laikam tur sarī ko spā ņ u vē rš u cī ņ u (vienlaicī gi netiek nogalinā ts neviens vē rsis).
Tieš i pā ri krustojumam pretī ieejai viesnī cā atrodas liels lielveikals (burtiski 1 min gā jiena attā lumā ). Pa ceļ am uz pludmali 3-4 min. lielveikalā "Spar", un pē c 4-5 minū tē m. - liels keramikas veikals (gan ierastie tū ristu nieciņ i, gan autordarbi no daž ā diem Portugā les reģ ioniem). Tikai š is keramikas veikals ir grū ti atrodams - tas atrodas aiz krustojuma, tam nav norā ž u. Bet tā lā k tā s ielā (rua Almeida Garret) ir daž i ļ oti interesanti restorā ni. Viesnī cas otrā pusē pē c 7-10 minū tē m. staigā jiet pilnvē rtī gu iepirkš anā s centru trī s stā vos ar lielā ko lielveikalu pilsē tā . Uzreiz aiz tā atrodas Albufiera administratī vais centrs. Pusstundas gā jiens lī dz vecpilsē tai. Principā tas ir tā lu, bet patiesī bā pietiks ar diviem vai trim apmeklē jumiem - vecpilsē ta ir ļ oti maza, un jū s varat redzē t visu pusotras stundas laikā , un restorā ni un veikali tur ir dā rgi, lai tur speciā li ietu.

Tagad par Portugā li.
Albufiera.
Š is ir Portugā les dienvidu kontinentā lā s provinces Algarves (vai, kā saka vecajā s enciklopē dijā s, Algarves) tū risma centrs. Lī dz 1986. gadam tas bija tikai ciems. Tagad pilsē tas platī ba ir palielinā jusies vairā kus desmitus reiž u. Vecpilsē ta, t. i. , tas pats ciems, ir ļ oti gleznaina. Atrodas pie jū ras diezgan stā vā nogā zē . Divas galvenā s ielas ir pilnas ar restorā niem un bā riem. Daudzi veikali - un suvenī ru, un ar drē bē m, un ar vī nu. Tur nav vē sturisku apskates vietu. Tā s nav arī visā provincē - pirmkā rt, sā kotnē ji nebija, otrkā rt, to, kas bija saglabā jies, 18. gadsimta vidū iznī cinā ja spē cī ga zemestrī ce. Š odien Albufiera ir tas, kas Krimā ir Jalta. Pilsē ta ir zaļ a, nav nemierī ga un ļ oti patī kama. Lielā kā daļ a tū ristu ir briti (pa lielam, viņ i neiet uz pludmalē m, viņ i sē ž krogos vai pie viesnī cu baseiniem), daž i vā cieš i un poļ i, ļ oti maz krievu.
Tur gan vietē jie krievi satiekas - strā dā gan veikalos, gan restorā nos, gan par š oferiem. Uzgā ju veikalu ar krievu precē m - kvass, cepumi, konservi un daudz kas cits.
Otra Albufiera atrakcija, izņ emot vecpilsē tu, ir pludmales. Ļ oti plats (200-300 m) un ar smalkā m smiltī m. Patiesī bā tas ir raksturī gi visai Portugā les dienvidiem. Bet smiltis ir nokaisī tas ar daudz salauztu gliemež vā ku, tā pē c staigā t ir nepatī kami. Salī dzinoš i brī vs no gliemež vā ku fragmentiem tikai 3-4 m joslā no ū dens. Lietussarga un divu sauļ oš anā s krē slu komplekts pludmalē maksā.10 eiro dienā - ļ oti dā rgi (Grieķ ijā , piemē ram, 5 eiro, Kiprā - 7.5). Bet var nopirkt paklā jiņ us (1.5-3.5 eiro gabalā ) un uz tiem sē dē t. Un jū s varat pat tieš i uz dvieļ a.
Ū dens ir ievē rojami vē sā ks nekā Vidusjū rā . Pirmajā nedē ļ ā vispā r "uzmundrinā ju", bet otrajā sasildī ja - kā Krimā . Salī dzinot ar kaimiņ os esoš o Spā niju, Algarve ir jū tami vē sā ks – vakarā un no rī ta ir pat vē ss.
Principā bez kondera var iztikt. Tiesa, odu ir neliels skaits. Apstā dī jumu ir daudz vairā k – ne kā , piemē ram, izdeguš ajā Andalū zijā . Bet ir arī mā koņ i - lai visu dienu nav saules. Tā tas bija pā ris dienas.
Pē c cenā m. Lielveikali ne ar ko neatš ķ iras no spā ņ u, t. i. , lē ti. Audumi ir nedaudz dā rgā ki. Arī restorā ni ir dā rgā ki, bet lē tā ki, piemē ram, maltieš i.
Paš i portugā ļ i ir patī kami draudzī gi cilvē ki. Ļ oti paš pietiekams. Viņ i manā mi atš ķ iras no spā ņ iem. Melni mati nav raksturī gā kā iezī me. Ļ oti nozī mī ga daļ a ir tumš i blondī ne ar manā mu sarkanī gumu. Ļ oti augsts, pē c mū su standartiem, pieres, apaļ as acis. Tie parasti ir zema auguma. Tuvā k pusmū ž am visi kļ ū st resnā ki. Turklā t sievietes jau no pusaudž a vecuma izceļ as ar manā mi sabiezē tā m gurniem un mugurā m - var teikt, ka viņ ā m kopš bē rnī bas ir celulī ts un tā ir nacionā lā iezī me.
No ekskursijā m devā mies tikai uz tā lā ko Algarves rietumu ragu – Sentvinsentu. Ar pieturu Lagosā (kā dreiz Eiropas vergu tirdzniecī bas centrs un š tata otrā pilsē ta). No vecā s Lagosas palika pusotra maza ieliņ a, kopumā nav ī paš i ievē rī bas cienī ga. Sentvinsents ir pietiekami gleznains, bet ne tā , ka ah! Apmē ram 5-6 kilometrus no š ī raga atrodas Sagres pilsē ta. Kā dreiz (15. gadsimtā ) tas bija Portugā les jū rniecī bas paplaš inā š anā s pamats. Tagad vispā r neievē rojama diezgan moderna pilsē tiņ a.
Vī na ir daudz, un tas parasti ir ļ oti labs un lē ts. Vietē jā s vī nogu š ķ irnes. Slavenais vino verde (“zaļ ais vī ns”) ir franč u Bož olē baltā vai rozā versija, tikai vairā kas reizes lē tā ka. Pē c garš as gandrī z neatš ķ iras. Mateus (arī rozā ) nepā rsteidza. Andalū zijas Penascal ir manā mi labā ks un cena (Spā nijā ) ir tā da pati. Ostas, pretē ji gaidī tajam, portugā ļ i dzer paš i. Viņ i to sauc par "vī nu sarunai", t. i.
malkot nedaudz un ilgi.
No nacionā lā s virtuves jā atzī mē arroz de mariscos - paeljas portugā ļ u versija (gatavota, atš ķ irī bā no paeljas, nevis pannā , bet speciā lā katliņ ā ar vā ku) un cataplana. Cataplana ir lī dzī ga arroz de mariscos, tikai bez rī siem, bet ar zivī m, dā rzeņ iem un daudz š ķ idruma - vai nu zupu, vai sautē jumu. Daž ā dā s versijā s tajā ir arī cū kgaļ a un jē ra gaļ a. Garš ī gi. Reklamē tā bacalau (sautē ta vai kā da cita menca) nepā rsteidza. Mencu tur viņ i mī l, lai gan paš i to neķ er - ieved.
Kopumā Portugā le atstā j ļ oti patī kamu iespaidu – un klimats labs, un skati, un cilvē ki. Pirms Spā nija nepā rprotami uzvar.
sabrukt