Ceļ ojumā uz Jordā niju mē s palikā m vienu nakti š ajā viesnī cā .
Pati viesnī ca nav nekas ī paš s - standarta trī s rubļ u banknote ar diezgan vecā m mē belē m un diezgan pieļ aujamu santehniku. Brokastis tajā bija vidē jā lī menī , lai gan ... →arī man, kurai patī k no rī tiem sā tī gi paē st, bija no kā pelnī t. Un pirmajā vakarā mū s paē dinā ja restorā nā ar vakariņ ā m (porcijas milzī gas) ap 23:00. Pavā re gaidī ja tikai mū s - kad aizgā jā m, š ķ iet, ka pavā rs arī aizgā ja un bija tikai ē diens "uzsildī š anai". Tajā paš ā laikā par parastu divvietī gu cenu viņ i mū s iekā rtoja divistabu komplektā ar virtuvi (lai gan kopumā mums tas nebija vajadzī gs). Sī kums - bet jauki.
Bet turpmā k, pateicoties viesnī cas darbiniekiem, ietaupī jā m diezgan daudz naudas tā lā kam ceļ ojumam! Nā kamajā rī tā lū dzā m palī dzī bu, jo nevarē jā m izlemt, kā nokļ ū t Dž eraš ā , tad atgriezties viesnī cā pē c mantā m un ar koferiem doties uz Petru. Jaunietis reģ istratū rā piezvanī ja uz 3 firmā m un beigā s teica, ka atradis lē tā ko variantu. Patieš ā m, variants bija ļ oti lē ts - taksists mū s ar mantā m aizveda uz Dž eraš u, kur gā jā m 3 stundas, paē dā m pusdienas, un viņ š mū s aizveda uz Petru. Automaš ī na bija oficiā ls taksometrs. Tiesa, bez letes, bet ar iepriekš noteiktu maksā juma summu. Bet, kad vē lā k nosaucā m taksistiem sava "apļ veida" brauciena summu, viņ i š ausmā s teica, ka nepaveiksies. Tajā paš ā laikā "mū su" š oferis bija ļ oti labs profesionā lis - man ir bail no "asajiem" braucē jiem, un š is brauca ļ oti uzmanī gi, ievē rojot visus noteikumus, un tajā paš ā laikā tieš i uz atļ autā ā truma robež as. (ceļ i Jordā nijā ir ļ oti labi).
Kopumā , pateicoties viesnī cas personā lam, š ī vienkā rš ā viesnī ca atstā ja tikai patī kamas atmiņ as.
sabrukt