Castellastva 4*

Atlasī ts no valstī m, kurā s nebija nepiecieš ama vakcinā cija.
Izvē le krita uz Melnkalni.
Lidojiet 1.5 stundas no Kijevas. Lidojums nav jū tams.
Tui autobuss paceļ as no lidostas.
Atveda uz viesnī cu un izmeta divus kvartā lus no viesnī cas un saki stomp. Man nav pretenziju, jo saprotu, ka pa tik ... →š aurā m ieliņ ā m pa tik milzī gu kolosu ir grū ti braukt.
Reģ istratū rā viņ i ā tri izrakstā s, bet viņ i jū s neved uz istabu. Quest - atrodiet savu numuru pats.
Istaba. . . paņ ē ma ģ imenes istabu, ti. divas istabas, divas vannas istabas un divi balkoni.
Ļ oti ē rti.
Pludmale.
Pludmale nav steidzī ga pastaiga 5 minū tes.
Petrovac pludmale Tas ir skumjas. Nespiediet un nespiediet. Cilvē ku daudz un pā rpildī ts. Ir vietas, kas parasti ir rezervē tas privā tai pludmalei, kas automā tiski atceļ vietu citiem, kur gulē t. Pā rģ ē rbš anā s kabī ne ir kā kā dā pamestā pludmalē , nav ne ā ķ u, ne soliņ u, uz kuriem salikt lietas. Ir stulbi likt uz grī das, jo pē c smarž as ir skaidrs, ka ir urinē š ana.
Sauļ oš anā s krē sli 8 eiro dienā .
Lū sisas pludmale.
Viņ i devā s pie viņ a. No viesnī cas 900 m. Iekrauš ana tā da pati. Neejiet tur un netē rē jiet savu laiku.
Uzturs.
Izvē le maza, bet viss ē dams un labi sagatavots.
Brokastis:
Klasiski - olas, graudaugi, virtuļ i, desiņ as.
Trū kst tikai zaļ umu - salā tu, pē tersī ļ u, rukolas.
Vakariņ as:
Augļ i - persiki, vī nogas, arbū zs, melone, plū me.
Gaļ a - klasiski sautē ta, cepta. Daž ā da veida zivis, visas garš ī gas.
Dzē rieni. . . ir saldū dens tipa automā ts, bet iznā k ar parasto ū deni. Tad, kad viņ i ievietoja normā li strā dā još u maš ī nu, pat pats viesmī lis pienā ca un pā rliecinoš i č ukstē ja, ka to dzert nav droš i))).
Kafijas automā ti raž o sliktu kafiju.
Vakariņ as.
Dā rzeņ u un vistas zupa.
Viss pā rē jais ir sā tī gs un barojoš s.
Veikali.
Daudzas kartes netiek pieņ emtas.
Tī rī š ana. Tī rī š ana ir vā jā vieta.
- istabā . Viens vā rds, nevis tī rī š ana. Grī das nebija mazgā tas, atkritumi tika iznesti no groziem un viss. Un kopē jā koridorā un uz kā pnē m situā cija ir tā da pati.
- restorā nā . Viesmī ļ i ir kā miegainas muš as. Kopumā viņ i nesteidzas. Netī rī ti galdi var sē dē t stundā m ilgi.
Bā rs nepieņ em kartes.
Rotaļ u laukums. . .
Tā ir tikai tumsa. Kalns ir salauzts. Divas skumjas š ū poles un viss.
Bē rnam bija garlaicī gi.
Istabas.
Interjers super. Izskatā s, ka viņ i rū pē jas par viesnī cu.
Trokš ņ a izolā cija ir lieliska.
Normā las istabas aprī kotas ar visu nepiecieš amo.
Ir daž i skaitļ i, kurus cilvē kiem nevajadzē tu piedā vā t vispā r. Piemē ram, tas, kas atrodas pie baseina pirmajā stā vā . Balkons iet tieš i uz ielu, un blakus ir rokeris kā no š ausmu filmas.
Peldbaseins.
Pieauguš ajiem un bē rniem. Izgatavots divos lī meņ os. Tī rs un kā rtī gs, bet trū kst kaut kā da slidkalniņ a. Arī "duš a" jeb spiediena kolonna baseinā tiek nepā rtraukti izslē gta.
Teritorija:
- piesā tinā ts ar zaļ umiem.
- kompakts
Visā visumā :
- tī rī š ana - *
- uzturs - ****
- cipari - *****
- viesnī cas interjers - *****
Kopumā viesnī ca balansē starp 3 un 4 *.
Drī zā k 4-*, nevis 3.
Liktu 5*, ja bū tu kvalitatī va tī rī š ana.
sabrukt

Es apmetos Castellastva viesnī cā pie drauga augusta beigā s. Rezervē ja caur ceļ ojumu aģ entū ru, viņ i pat ieteica vairā k. Par cenu tas izrā dī jā s normā ls variants. Nedē ļ u atpū tusies. Viņ i mū s ā tri nokā rtoja, ka viņ iem pat izdevā s uzr... →eiz ē st, pareizā k sakot, viņ iem bija laiks))
Ē diens "viss iekļ auts" super, viss bija garš ī gi. Nedaudz sasprindzinā jā m rindu, atpū tnieku ir daudz. Ja viņ iem nebija laika ierasties agri, tad viņ iem bija jā gaida, lī dz atriebī ba tiks atbrī vota. Bet principā tā nav problē ma. )
Viesnī ca laba, bē rnu daudz, bet viņ i netraucē ja, vairā k bē rnu klubā ar viņ iem nodarbojā s animatori, vecā ki atslā ba. Ar atpū tas vietas izvē li bijā m pilnī bā apmierinā ti. 10 laimes dienas ir tik daudz un tik maz)
sabrukt

Pirms stā sta sā kš anas neliels brī dinā jums. Ja jū su ceļ ojumu aģ entū ra vai tū roperators piedā vā izmantot VIM-AVIA pakalpojumus, tad bez vilcinā š anā s atsakieties. Gaidī š anas stundas lidostā prieku nedod. Ī paš i tad, kad rezervē ji tū ri... → ar izbraukš anu piecos no rī ta un divas nedē ļ as pirms izlidoš anas uzzini, ka tā bū s piecos vakarā . Starp citu, gandrī z visi lidojumi, kas kavē jā s mū su izlidoš anas dienā no Maskavas, bija VIM-AVIA.
Labi, mē s vismaz aizlidojā m un lidojā m uz Podgoricu. "Urā , mums ir laiks vakariņ ā m, " es nopriecā jos. Haha! Galvaspilsē tas lidostā STĀ VVIETU NEBIJA! ! ! MŪ SU LIDMAŠ Ī NAI bija jā gaida PUSSTUNDA. "Tas joprojā m nav nekas. - teica mū su kaimiņ š - Pē dē jo reizi gaidī jā m trī s stundas! Kā saka, bez komentā riem.
Mū su ceļ š veda garā m vienam no Melnkalnes apskates objektiem – Skadaras ezeram. Nu ko lai saka "vecā dī ķ a plaš ums bija klā ts ar brū niem dubļ iem. " Tiem, kas nekad nav redzē juš i lielus ezerus, tas droš i vien ir interesanti. Mē s Altajajā redzē jā m Baikā lu, Seligeru, Teleckoje ezeru - mū s tas nepā rsteidza. Galvenais, lai ceļ vež os bū tu rakstī ts: "š eit dzī vo pelikā ni". Nekaunī gi meloja, lai gan varbū t slē pā s!! !
Beidzot mē s sasniedzā m savu Petrovacu. Gidi š eit protams ir. . . Viesnī cu redzē ju tikai bildē s, bet uzreiz atpazinu. Autobuss nez kā pē c brauca tā lā k, izrā dā s, ka gids nezinā ja, kur atrodas mū su viesnī ca. Man nā cā s (kā Jalykavakā ) stutē t ar kā jā m. Lī dz vakariņ u beigā m bija palikusi pusstunda. Mē s gribē jā m vispirms paē st un pē c tam reģ istrē ties, un lū dzā m gidu to izskaidrot reģ istratū rā . VIŅ A SĀ KA TO SKAIDROT KRIEVU VALODĀ .
Nu es iemā cī jos daž as frā zes melnkalnieš u valodā un pats visu paskaidroju, citā di es nebū tu ē dis.
Nedaudz par ē dienu š ajā viesnī cā , lai vē lā k nenovē rstu uzmanī bu. Š ajā sezonā ir mainī jusies viesnī cas ē dinā š anas politika. Ū deni bez maksas dod visiem bez ierobež ojumiem, un tiem, kuri ir puspansijā , un kuri ir pilnā pansijā . Un ē diens. . . Brokastī s: grilē tas desiņ as; vā rī tas desas (jo tas nav dī vaini no gaļ as); pastē te; sieri; musli daž ā di; omlete; jogurts; kas par virtuļ iem. Vakariņ ā s: trī s veidu gaļ a + zivis, ķ ekars salā tu, vismaz č etri piedevas un divu veidu zupa. Katru dienu cits auglis. Viņ i nes ā bolus, viņ iem beidzā s ā boli, viņ i nes...NĒ , NE Ā BOLI, BET PERSIKU. Tiem beidzas persiki, atnes. . . ARBUZUS. Bet viņ i nož ē loja, ka paņ ē ma pusdienas. Viņ iem tā ir kā loterija. Visaptveroš a ē dienkarte. Vienā dienā var sanā kt trī s gaļ as gabaliņ i, tā da izmē ra, ka diez vai var apē st, vai varbū t gulaš s, kur gaļ u pat neredzē si. Š o vakariņ u nebū tu - neliels zaudē jums, tikai laiks tika atņ emts.
Par viesnī cu. Mums paveicā s. Viņ i man iedeva istabu ceturtajā stā vā . Tā kā viesnī cā nav lifta, istabas apakš ē jos stā vos cenš as dot pā riem ar bē rniem un veciem cilvē kiem. Izstaigā jā m viesnī cu no visā m pusē m, tai ir piecas ē kas. Tikai mū su ē kā E bija numuriņ i ar skatu uz jū ru. Kā pē c viesnī cai ir divas zvaigznes, es nesapratu. Istabā ir televizors, ledusskapis, vanna, liels balkons ar veļ as ž ā vē tā ju. Kā ds rakstī ja, ka nedod š ampū nu un tualetes papī ru (es pat paņ ē mu lī dzi). Tiek dots katru dienu un iztī rī ts perfekti. Pagalmā ir simulatori, dariet to - es nevē los. Ir neliels rotaļ u laukums.
Laikam jau tā pē c, ka lī dz jū rai jā brauc 5 minū tes.
Labi, ka mū su tautieš i uzskata, ka divas zvaigznes ir sū dī gas. Viesnī cā galvenokā rt uzturas serbi un melnkalnieš i, ļ oti maz poļ u un č ehu, kā arī neliels skaits krievu.
Par Melnkalnes dabu un pludmalē m. Š ie svē tki bija ļ oti aktī vi. Manas kā jas š eit liek domā t, ka pat mazliet par daudz. Man bija jā dodas uz Melnkalni pirms septiņ iem vai pieciem gadiem.
Skatos vecos katalogus. Mazie ciematiņ i, pamestas pludmales, priež u birzis, glī tas trī s-č etrus stā vu viesnī cas. Tagad ir celtniecī bas bums. Petrovacas ciemā ir divi bū vlaukumi. Tiek celtas divas 10 stā vu viesnī cas. Labi, ka melnkalnieš iem nepatī k strā dā t; Mū su divas zvaigznes ir tā lu no viņ iem, bet č etrzvaigž ņ u (desmit dienas 150 tū kstoš i diviem) logi iziet uz bū vlaukumu. Galvenais, ka tā da situā cija ir visā piekrastē . Nojaukt mež us, 19. gadsimta mā jas un uzsist 8 stā vu dzī vokļ us pavisam š ausmī gā stilā .
Galvenā s Melnkalnes pludmales nav paredzē tas š ā dai slodzei. Š eit ir mū su Petrovacas pilsē tas pludmale. Tas ir mazs, daļ a, kas brī va no viesnī cas sauļ oš anā s krē sliem, nav lielā ka par 100 metriem. Septiņ os no rī ta tur vē l var droš i peldē ties. Cilvē ku praktiski nav, bet 10 vairs nav pā rpildī ts. Un bē rnu skaits uz kv. metru Melnkalnes pludmales pā rsniedz visas iespē jamā s robež as. Melnkalnieš i ir ļ oti raž ī gi. Daž kā rt nav skaidrs: vai nu bē rnudā rzs ir pastaigā , vai ģ imene kaš ķ ē jas lī dz jū rai.
Ejot atvaļ inā jumā gribas mieru un klusumu, un tad č ī kst, č ī kst, jū rā var dabū t bumbu uz galvas, citā di bē rni sā ks mest oļ us. Tā pē c miera meklē jumos pastaigā jā mies pa apkā rtē jā m pludmalē m (tā du ir daudz). Lucices pludmalē (mē s to dzirdē jā m vē l 100 metrus) klusumu neatradā m. Lī cis ir skaists, bet cilvē ku ir vairā k nekā mū su pilsē tā . Devā mies tā lā k uz Buljaricu (950 metri). Skaistums ir pā rsteidzoš s. Zied priedes, ozoli, granā tā boli, skrien ķ irzakas. Mē s sasniedzā m virsotni un š eit tā ir - mana sapņ u pludmale. Milzī gs, gandrī z nav cilvē ku. Protams, mē s steidzā mies turp. Ja lī dz tam nebū tu jā dodas tik tā lu - 40 minū tes no viesnī cas, tad mē s tur brauktu visu laiku, bet tomē r mainī jā m. Atrada personī go lī ci.
Man jā saka, ka Dienvidslā vijas laikos varas iestā des rū pē jā s par pā rē jiem strā dniekiem. Bija aprī koti visā di veselī bas celiņ i. Š eit mē s izdomā jā m vienu. Skati bija burvī gi, smarž ī go priež u skuju aromā ts kaitinā ja ož u, cikā ž u č ivinā š ana priecē ja ausi. Sasniedzā m pirmo tuneli (kalnos ir ielikti trī s tuneļ i uz pludmali). Dienvidslā vijas gados tas tika elektrificē ts, bet tagad visi vadi ir izmesti, spuldzes ir salauztas.
Tumš ā kais ir pirmais tunelis, pā rē jais var tikt garā m bez laternas. Jū ras krastu izkropļ oja 15 stā vu viesnī cas celtniecī ba. Apejot gar krastu izkaisī tos viļ ņ lauž us, nokļ uvā m nelielā lī cī . Cilvē ku nav, ū dens gan tī rs - ieeja jū rā nav strū klaka, bet mums bija koraļ ļ u č ī bas. Tā nu beidzot atradā m ilgi gaidī to mieru.
Es gandrī z aizmirsu. Kad es pirmo reizi peldē jos jū rā pie Petrovacas pludmales, man š ķ ita, ka apakš ā atrodas sena kolonna (ū dens tur ir tī rā kais). Sā kumā domā ju, ka pietiek ar saules dū rienu, bet tad paņ ē mu masku un nolē mu to pā rbaudī t. Apakš ā guļ senas pilsē tas drupas, it kā tas bū tu nepiecieš ams. Tā pē c manas rī ta peldes notika ar saukli: "Atver savu Atlantī du. "
Tagad par ekskursijā m.
Tā kā pludmales brī vdienas Melnkalnē ir problemā tiskas, nolē mā m to kompensē t ar ekskursijā m. Š ogad Albā nija ieviesa bezvī zu rež ī mu krieviem vasarā . Mū su saimnieks veica ekskursijas uz š o "melno punktu Eiropas kartē ". Valsts ir sveš a, es negribē ju doties no nepā rbaudī tā m vietē jā m tū risma aģ entū rā m, tā pē c mē s pā rmaksā jā m.
Ekskursija tika reklamē ta, solī ja, ka rā dī s gan piekto, gan desmito, ko citi nerā da.
Paņ ē muš i lī dzi tavu doruč aku, tas ir, brokastis, devā mies gaidī t autobusu. Mū su transporta osta ieradā s ar 10 minū š u kavē š anos, kamē r viņ š visus savā ca viesnī cā s. Mū su viesnī cas gids par mums parū pē jā s, palū dza rezervē t vietas autobusa sā kumā . Viņ i mū s atstā ja, PIRMAJĀ RINDA VADĪ TĀ JAM. Uz robež as gaidī jā m nepilnas 10 minū tes, nekā das birokrā tijas. Pirmais punkts mū su ceļ ojuma kartē bija Rozafas cietoksnis, kas celts 3. gadsimtā pirms mū su ē ras. senie illī rieš i. Mū su gids stā stī ja par tā s senatni un unikalitā ti, bet neko neteica, ka 14. gadsimtā to vispirms pā rbū vē ja venē cieš i, bet pē c tam 17. gadsimtā turki. Programmā galvenais ir rakstī ts, ka tur var apmeklē t muzeju. Karstumā kā pā m lī dz cietokš ņ a ieejai 15 minū tes, un pie ieejas gids saka: "Pē c pusstundas tikš anā s autobusā . " Nu ko var redzē t 15 minū tē s? ! Citas ceļ ojumu aģ entū ras godī gi raksta: fotopauze - 30 minū tes. Tā pē c mē s ar sievu paņ ē mā m š o fotografē š anas pauzi. Galvenā vē sturiskā informā cija sniedz minimumu, lai gan, pē c viņ as teiktā , viņ a ir vē sturniece.
Pē c tam viņ i atveda uz Š koderu, senā ko Albā nijas pilsē tu un vienu no vecā kajā m Eiropā : tai ir 2400 gadu. Es domā ju, ka viņ i parā dī s senā s gleznainā s ielas. Sapņ otā js.
Albā nija krata pagā tni no kā jā m. Senā s 17. -19. gadsimta mā jas tiek nojauktas un tiek celtas pā rbū ves vai kaut kas ultramoderns. No krā sā m pilsē tā tikai č igā nu ģ imenes uz paš taisī tiem velosipē diem ar ratiem.
Atveda mū su gidu uz gā jē ju ielu a la mū su Arbat uz veikalu ar sudrabu. Atkal jums ir 30 minū tes. Labi, ka viņ a teica, ka tuvumā ir senā katoļ u baznī ca. Man izdevā s paskriet ar sievu. Viņ ai jau bija slikti no karstuma un skraidī ja apkā rt. Viņ a devā s prom tempļ a vē sumā . Kā pē c viņ us aizveda uz š o pilsē tu, es nesapratu, bū tu labā k, ja viņ i atvē lē tu vairā k laika cietoksnī .
Tad viņ i mani aizveda uz Albā nijas galvaspilsē tu Tirā nu. Man personī gi š ķ iet, ka cilvē ki dodas uz citā m valstī m pē c jaunas pieredzes, iepazī t vietē jo garš u.
Globalizā cijas netī rā roka ir panā kusi arī Albā niju. Sakiet, vai jums ļ oti interesē tu zinā t, ka stikla un betona ē ka, kas celta pirms gada, ir Mercedes firmas pā rstā vniecī ba, un pa kreisi tieš i tas pats Opel vai Samsung? ! Mums Maskavā š ie biroji ir kā netī rumi, kā pē c man braukt apskatī ties uz Albā niju un maksā t par to 50 eiro.
Albā nijas galvaspilsē tā es sapratu teiciena "malko ž eleju septiņ as jū dzes" nozī mi. Es domā ju: viņ i mums rī kos pastaigu ekskursiju, un tad viņ i mū s pabaros. Fig-you - indieš u nacionā lais mā joklis. 50 cilvē ku grupa tika aizvesta uz restorā nu, likumsakarī gi mē s tur iestrē gā m. Un ē diens...(labā k bū tu ekskursijā bez pusdienā m par 35 eiro).
Pē c vakariņ ā m paš ā saulī tē viņ i mū s veda pa pilsē tu. Bija jā izdomā , lai visi galvenie Tirā nas apskates objekti tiktu atstā ti malā , pat piemineklis viņ u 15. gadsimta nacionā lajam varonim Skanderbegam. Un viņ i programmā rakstī ja: Jū s varat apmeklē t Vē stures muzeju. Kas gan par muzeju, ja nebū tu pajautā jusi par mū sdienu baznī cu, kurā atrodas unikā lā no gliemež vā kiem veidotā Mā tes Terē zes ikona, diez vai mū s turp veda.
Mums tika dota pusstunda brī va laika, kaut kur pilsē tas nomalē . Sieva izkrita no karstuma, pē c tā das pilnvē rtī gas ekskursijas mani pā rņ ē ma nelā gas kaislī bas, negribē jā s iet mainī t eiro pret viņ u tugrikiem un skraidī t pa veikaliem. Daž as minū tes pasē dē juš i parkā , pā rcē lā mies uz autobusu. “Labā k ar gaisa kondicionē tā ju autobusā nekā zem saules Tirā nā , ” mē s nolē mā m. Pā rsteidzoš i, ka tā domā ja vairā k nekā puse autobusa. Desmit minū tes pirms paredzē tā laika visi bija autobusā , izņ emot gidu. Kad viņ a atnā ca un to ieraudzī ja, viņ a bija š okē ta. Izrā dā s, viņ as 20 gadus ilgajā ekskursiju praksē š ī bija PIRMO REIZI.
Nu kas tā par Albā niju bez slavenajiem bunkuriem. Tie savulaik celti, kur vien spļ aujies. Tagad viņ i to vai nu nojauc, vai aprī ko mā jsaimniecī bas vajadzī bā m.
Apkopojot. Albā nija izmisī gā tempā modernizē jas. Tirā na un Š kodra atgā dina Maskavu, kur brū k vecie kvartā li, pie vecā s baznī cas tiek celts š ausmī gs mū sdienu briesmonis utt un tā tā lā k. Nezinu, varbū t kaut kur saglabā jies senā s dzī ves aromā ts, bet mums to nerā dī ja. Citas ceļ ojumu aģ entū ras par mazā ku samaksu, pat senajā pilsē tā Durresā - bijuš ajā Albā nijas galvaspilsē tā , tagad ir galvenā Albā nijas osta un kū rorts. Bet Albā nija mums bija spontā ns ceļ ojums, ja es bū tu sagatavojies: bū tu uzkrā jis kartes, bū tu ieguvis vairā k informā cijas, varbū t mē s bū tu vairā k redzē juš i. Patī kams ceļ ojuma noslē gums bija tas, ka mums bija laiks vakariņ ā m.
Mū su nā kamais ceļ ojums bija kruī zs uz Budvu. No nelielas piestā tnes Petrovacā trī s reizes nedē ļ ā kursē laiva uz Budvu. Divas stundas stā vvietas Budvā un stunda peldē š anā s Havaju salā s (tā viņ i sauc Svē tā Nikolaja salu). Tas maksā ja traku naudu DESMIT EIRO. Nolē muš i, ka slē poš ana pa Maskavas upi mums ir dā rgā ka, devā mies kruī zā . Skati ir skaisti, bet diemž ē l arvien vairā k tos izkropļ o viesnī cas. Aizbraucā m uz Budvu. Lī dz vecpilsē tai bija apmē ram 15 minū tes, pilsē ta ir ļ oti skaista, viduslaiku ielas, senas mā jas, baznī cas. Muzeji maksā NEticamu NAUDU. . . VESELU DIVUS EIRO. Tas ir ļ oti dā rgi, tā pē c bijā m vienī gie apmeklē tā ji.
Muzeikā li viņ i devā s uz Havaju salā m, iemetot karstuma noguruš os ķ ermeņ us Adrijas jū ras vē sajos ū deņ os. Atradu ļ oti krā sainu vietu peldē š anai, blakus pamestam ekskavatoram. Par 10 eiro izbaudī jā m ķ ermeni un dvē seli.
Mū su nā kamā ekskursija bija mū su alkatī bas rezultā ts. Ekskursija pa Eiropas dienvidu fjordu - Kotoras lī ci maksā ja 25 eiro vienai personai. Teicu, nē , Kotora ir ļ oti skaista viduslaiku pilsē ta un varbū t tur kaut kā var uzkā pt uz kuģ a. Autoosta nebija tā lu no mū su viesnī cas, un pā rdevē ja mā cā s krievu valodu un mums visu izstā stī ja. Paņ ē mā m biļ eti par 4.5 un devā mies uz Kotoru. Pilsē ta ir ļ oti skaista, saglabā jot senatnes š armu. St Tripun baznī ca celta 809. gadā , tagad ir muzejs. IEEJA ATKAL DIVI EIRO. Muzeja kolekcija ir pā rsteidzoš a, kas tur ir: no senā m ikonā m lī dz noš u grā matā m. Un tur ir saglabā juš ā s 12. gadsimta freskas.
Tad iegā jā m 16. gadsimta kambaros, tur ir mā kslas galerija, vispā r maksā neticami naudu - BEZ MAKSAS un ir arī tualete. Bija vietē jā mā kslinieka izstā de, ja pareizi no melnkalnes tulkoju "Sapņ i par Java". Mē s atcerē jā mies savu ceļ ojumu uz š o apbrī nojamo salu.
Pē c muzeju apskates devā mies uz cietokš ņ a mū riem. Skati interesanti. Pē c tam apmeklē jā m divas pareizticī go un vienu katoļ u baznī cu. Saule sā ka cepinā t, un sieva teica, ja mē s pasteigsimies, mums bū s laiks pusdienā m. Atceļ ā atradā m jū rniecī bas muzeju, ieeja 4 eiro. Es negribē ju skatī ties uz kuģ u modeļ iem, jo ​ ​ ī paš i Budvā mē s tos apskatī jā m 2.
Tad, atgriež oties Petrovacā , nospriedu, ka 50 eiro nav tik liela nauda, ​ ​ dzī vojam tikai vienu reizi un maz ticams, ka atkal tiksim uz Melnkalni, un fjords paliks nesegts. Turklā t ielu tū risma aģ entū ra paņ ē ma tikai avansa maksā jumu 10 eiro, pā rē jo autobusā . Meitene, kas tirgo biļ etes, visu izdarī ja tik ā tri. Pirms mums bija laiks pajautā t: vai ir vietas rī tdienai? Viņ a mums jau bija izrakstī jusi talonus, bija jā maksā.10 eiro. Jā , ielu ceļ ojumu aģ entū ru organizā cija Melnkalnē ir par vienu pakā pi augstā ka nekā mū su tū risma operatoru organizā cija. Atveda, uzlika uz kā rtī ga kuģ a, kurš gribē ja sē dē t uz apakš ē jā klā ja ar galdiem, daž i uz augš ē jā klā ja, uz matrač iem. Mē s izvē lē jā mies apakš ē jo daļ u.
Tad viņ i teica: "Jums tiks piedā vā ti bezmaksas dzē rieni: vī ns, brendijs un kola bē rniem. " Uzreiz pacē lā s garastā voklis, un sarkanvī ns izrā dī jā s ļ oti labs. Gids uz kuģ a vadī ja ekskursiju trī s valodā s. Viņ š ļ oti labi runā ja, mums patika.
Mē s kuģ ojā m uz hercogu Novi. Pilsē tu kā cietoksni 1382. gadā dibinā ja Bosnijas karalis Tvrtko I ar vā rdu Sveti Stefans. Pē c karaļ a Tvrtko I nā ves cietoksnis nonā ca Kosač u dinastijas prinč a Sandala Hranič a pakļ autī bā . No Sandala Hranič a cietoksni mantoja viņ a brā ļ adē ls hercogs Stefans Vuksič s. Viņ a vadī bā apmetne saņ ē ma pilsē tas tiesī bas un tā s mū sdienu nosaukumu. Pilsē tas slavenā kie apskates objekti ir Bosnijas karaļ a Tvrtko I 1382. gadā celtais Jū ras cietoksnis, 19. gadsimtā austrieš u celtais pulksteņ a tornis, turku laikā celtais Asiņ ainais tornis (tur. Kanli-Kula). okupā cija, un Sv. Erceņ ģ eļ a Miķ eļ a pareizticī go baznī ca Belavista laukumā .
Hercogā Novi iedeva 40 minū tes brī va laika, bet pilsē tiņ a maza, visi paspē ja apbraukt, pat citadele tika apmeklē ta par vienu eiro (slikts ir viens - kā pņ u ir daudz).
Nā kamais punkts mū su programmā bija peldē š ana, mū s aizveda uz pludmali. Kas gribē ja, peldē jā s, un tie, kas vē lē jā s par trim eiro, tika aizvesti uz kā du zilo grotu. Mani kaut kas piemeklē ja jū ras slimī ba, t. sk. palika uz cietas zemes. Peldē jā mies, bet ū dens aukstā ks nekā mū su Petrovacā .
Tad viņ i mani aizveda uz unikā lu vietu: mā kslī go salu Gospa od Shkrpela. Notikums, kas noveda pie salas parā dī š anā s, notika 1452. gadā . Brā ļ i Morteš ič i, jū rnieki no tuvē jā s Perastas, uz neliela rifa simts metru attā lumā no Svē tā Jura salas atklā ja ikonu, kurā attē lota Dieva Mā te. Varbū t viņ a tur nokļ uva pē c kā da kuģ a avā rijas, tač u jū rniekiem, kas viņ u atrada, viņ a nesa veiksmi - viens no brā ļ iem atbrī vojā s no ilgstoš as ​ ​ ​ ​ slimī bas. Baumas par š o brī numaino notikumu ā tri izplatī jā s visā apkā rtnē , un ikona kļ uva ļ oti cienī jama.
Baznī ca š ajā vietnē neparā dī jā s uzreiz. Sā kotnē ji rifs tik tikko izvirzī jā s no ū dens virsmas, un salas izveide prasī ja gandrī z 200 gadus. Visu š o laiku pie klints plū da veci, novecojuš i kuģ i, kā arī sagū stī ti pirā tu kuģ i. Turklā t pilsē tas varas iestā des pieņ ē ma likumu, kas liek katram garā mbraucoš ajam kuģ im š ajā vietā iemest akmeni jū rā . Pamazā m neliela klints vietā parā dī jā s mā kslī gs plato 3030 m² platī bā .
Starp citu, senā paraž a pie salas mest ū denī akmeņ us ir saglabā jusies lī dz mū sdienā m. Perastā katru gadu 22. jū lijā tiek rī koti Fasinadas pilsē tas svē tki - visi pilsē tas vī ri sasē ž as koš i izrotā tā s. laivas un nest akmeņ us uz salas pakā jē . Folkloras svē tkiem ir arī tī ri praktisks mē rķ is – tie palī dz apturē t salas iznī cinā š anu. Svē tki noslē dzas ar burā š anas regati, kurā piedalā s laivas no visa Kotoras lī č a.
Uzceltā sala tika nosaukta Gospa od Shkrpela, kas nozī mē "Dievmā te uz rifa (vai uz klints)" un cē lies no latī ņ u vā rda "scropulus" - "rifs". 1630. gadā uz salas tika uzcelta Dievmā tes baznī ca, lai aizsargā tu vietē jos jū rniekus viņ u bī stamajos ceļ ojumos. Tiesa, pē c labi zinā mā s zemestrī ces 1667. gadā to nā cā s atjaunot. Savu pē dē jo izskatu baznī ca ieguva 1722. gadā . Templis ir 11 metrus augsts un celts klasiskā bizantieš u stilā .
Templī ir muzejs, standarta cena ir 2 eiro. Ir unikā la ikona, kas izš ū ta no matiem. Viena kapteiņ a sieva, kurš bija devies ceļ ojumā , viņ u gaidī ja divdesmit gadus, tač u viņ š vairs neatgriezā s, un š ī ikona palika kā viņ as mī lestī bas piemiņ a.
Kruī za beigā s mū s atveda uz Kotoru un sapratā m, ka esam labi pastrā dā juš i, ka esam pā rcē luš ies uz š ejieni paš i. Bija kā di seš i, un visi muzeji jau bija slē gti. Tomē r zinā tkā rajiem pē tniekiem vienmē r ir vietas atklā jumiem. Mē s atradā m neizpē tī tu cietokš ņ a sienu, izņ emot mū s, neviens neatrada izeju uz to. Ejot nesastapā m nevienu tū ristu.
Atceļ ā uz Petrovacu iestrē gā m sastrē gumā , baidī jā mies, ka paliksim bez vakariņ ā m, bet viss izdevā s.
Rezumē jot stā stu par Melnkalni, teikš u: valsts ir skaista, tač u, tik strauji attī stoties viesnī cu biznesam, no tā s dabas skaistuma (vismaz jū ras krastā ) drī z vairs nekas nebū s palicis pā ri. Un maksā t lielu naudu, lai atrastos pā rpildī tā pludmalē , kā filmā “Esi mans vī rs”, lielam fanam ir prieks.
sabrukt