2014. gada vasarā , pareizā k sakot, no 18. lī dz 29. jū lijam man palaimē jā s atpū sties Riu Tikida Beach viesnī cā Agadiras pilsē tā , diezgan interesantā Ā frikas valstī Marokā . Viesnī ca ir 4 zvaigž ņ u statusā , bet es to neuzdroš inos saukt par 4 zvaig... →znē m, jo mana brī vdiena pagā ja uz piecā m zvaigznē m.
Es gribē tu runā t par pā rē jo kopumā , nevis tikai par viesnī cu, sā kot no izbraukš anas no Maskavas un beidzot ar atgrieš anā s brī di Maskavā . Tā tad, vispirms vispirms.
Ar lidojumu mums ar draugiem paveicā s. Sā kumā tas bija paredzē ts 18. jū lija pē cpusdienā , bet pē c tam tika pā rcelts uz nakts laiku (naktī no 17. uz 18. jū liju). Tā dē jā di mē s faktiski nezaudē jā m iespē ju pilnvē rtī gi uzturē ties viesnī cā ieraš anā s dienā , jo Marokā ieradā mies ap pulksten 5 6 no rī ta pē c vietē jā laika. Arī ar lidojumu izdevā s labi – tas bija vakarā , tā pē c pē dē jo dienu viesnī cā var uzskatī t par pilnvē rtī gu.
Pati lidmaš ī na (aviokompā nija UTAIR), protams, atstā ja daudz ko vē lē ties. Nelielais attā lums starp sē dekļ iem un rezultā tā nespē ja izstiept kā jas mani neiepriecinā ja. Sē dekļ a aizmugurē nebija iebū vē ti mini televizori. Vienī gā izklaide ir tē rzē t ar kaimiņ iem un klausī ties atskaņ otā ju. Labā lieta bija labas dubultā s brokastis. Lidojums ilga apmē ram 6 stundas, un lidmaš ī nā man izdevā s pagulē t apmē ram 1 stundu. Gribu vē rst uzmanī bu uz to, ka pacelš anā s un nosē š anā s laikā lidmaš ī nā nez kā pē c neizdalī ja pasaž ieriem saldumus, kas parasti tiek dalī ti...
Neskatoties uz to, mē s droš i aizlidojā m uz Agadiru, un paldies par to. Pirmais iespaids par Maroku bija rī ta vē sums un vē jš . Tas, godī gi sakot, mū s nedaudz mulsinā ja, tač u visas š aubas par laikapstā kļ iem kliedē ja gide, kas mū s pavadī ja autobusā (ANEX-TOUR tū roperators).
Pē c viņ as teiktā , Marokas okeā na piekrastē biež i ir apmā cies un nedaudz vē ss, ī paš i no rī ta. Tomē r dienas laikā parasti iznā k saule, un viss nostā jas savā s vietā s. Tū ristiem, kas mī l pludmales brī vdienas, š eit tiek nodroš inā ta saule, okeā ns un smiltis. Iedegumu var iegā dā ties arī mā koņ ainā laikā.
Ar autobusu mū s aizveda uz paš u viesnī cu, kas atrodas pirmajā lī nijā no okeā na. Viesnī cā mū s ļ oti sirsnī gi un pieklā jī gi sagaidī ja administratore un gandrī z uzreiz iekā rtojā mies brī niš ķ ī gi plaš os un ē rtos istabiņ ā s (lai gan parasti reģ istrē š anā s notiek pē cpusdienā ). Man bija istabiņ a bez balkona (kas atbilda biļ etei), bet pa logiem pavē rā s skats uz pludmali un Atlantijas okeā nu. Jebkurā diennakts laikā es varē ju vienkā rš i atvē rt logu un baudī t skatu uz okeā nu un apbrī nojamo viļ ņ u skaņ u.
Kas attiecas uz istabu uzkopš anu, tad š eit tikai atzī mē š u, ka man par to nav absolū ti nekā du pretenziju.
Jā , manā istabā nebija minibā ra (kas bija pagā juš ajā gadā Ē ģ iptē ), bet man tas nebija vajadzī gs, jo (atš ķ irī bā no Ē ģ iptes) atvaļ inā juma laikā nejutu slā pes. Ikdienā manā rī cī bā bija divas pudeles dzeramā ū dens, un pat tā s, kas bija vajadzī gas tikai ekskursijā m.
Pē c nakš ņ oš anas istabiņ ā s ar draugiem devā mies pastaigā gar okeā nu. Joprojā m bija apmā cies, ū dens okeā nā izrā dī jā s auksts, un mē s, atklā ti sakot, atkal bijā m mazliet sarū gtinā ti...Bet vē lā k tajā paš ā dienā iznā ca saule, noskaidrojā s, ū dens diezgan ā tri uzsils. , un jau pē cpusdienā ar lielu prieku plunč ā jā mies okeā nā un š ū pojā mies pa viļ ņ iem .
Ja mē s turpinā m runā t par paš u viesnī cu, jā atzī mē , ka papildus ē rtiem numuriem tā s teritorijā (tieš i viesnī cas iekš ienē ) ir divi zaļ i dā rzi. Tas ir kaut kas brī niš ķ ī gs.
Ē kas vidū no mī nus pirmā stā va lī dz treš ajam stā vam aug koks, no ceturtā stā va ž oga karā jas milzī gs krū ms, zemā k izvietoti mazā ki augi. Š o viesnī cas dā rzu arhitektū ra un apdare ir vienkā rš i elpu aizraujoš a. Biju tikai patī kami pā rsteigta, kad pirmo reizi ieraudzī ju š ā du dā rzu.
Ar draugiem apmeklē ju arī istabu, kura atš ķ irī bā no manē jā s bija aprī kota ar balkonu. Skats no balkona bija skaists: no vienas puses - pludmale un okeā ns, no otras - viesnī cai pieguloš ā teritorija, ar baseinu, sauļ oš anā s krē sliem, bā riem un restorā niem. Milzī gs alvejas krū ms aug tieš i uz balkona. Lieliski!
Arī viesnī cas iekš ē jā apdare ir ļ oti jauka. Daž ā das figū riņ as, ziedi. Ā rā viesnī cu rotā ķ ī nieš u stila paviljoni (vismaz man likā s, ka ķ ī nieš u valodā... ). Protams, viesnī cu nevar nosaukt par karaļ a pili, bet tū ristam arhitektū ra un dizains, manuprā t, ir vispiemē rotā kais.
Baseins nav ī paš i liels, bet arī ne mazā kais.
Blakus ir lete, kur izsniedz dvieļ us un inventā ru sporta spē lē m.
Kas ir raksturī gs (daudzā m viesnī cā m): pie baseina ir daudz sauļ oš anā s krē slu, kas ir aizliegti ar viesnī cas noteikumiem, tač u tas neattur tū ristus no daž ā dā m valstī m, un no rī ta viņ i iemet dvieļ us uz visiem sauļ oš anā s krē sliem un dodas par viņ u biznesu.
Aiz baseina ir divi tenisa korti tenisam, neliels sporta laukums basketbolam, volejbolam, minifutbolam, divi galdi galda tenisam.
Mazliet par restorā niem. Vienā no tiem, kas atrodas vistā lā k no okeā na, tika rī kotas brokastis un vakariņ as...Brokastī s varē ja nobaudī t š ampanieti un ē st ko vien sirds kā ro (viss iekļ auts sistē ma). Ē diens visos restorā nos ir izcils, garš ī gs un daudzveidī gs (viņ ai nemaz nebija laika garlaikoties), kas man personī gi ir liels pluss.
No rī ta var atzī mē t gardu biezpienu, labas kvalitā tes olu kulteni (gan olu kulteni, gan ceptu olu), kafiju, daž ā da veida tē jas, augļ us, jogurtus, gaļ u u. c.
Pusdienas tika ieturē tas citā restorā nā , kas atrodas tieš i blakus pludmalei – okeā na krastā . Un skats, attiecī gi, no turienes ir vienkā rš i labā kais. Iedomā jieties - jū s ē dat, un blakus ir Atlantijas okeā ns! Dubults prieks!
No dzē rieniem pusdienā s un vakariņ ā s viesmī ļ i piedā vā jaunu Marokas vī nu no vairā kā m š ķ irnē m: balto, sarkano, rož u (vai "rož u"). Vī ns ir ļ oti patī kams pē c garš as. Atceros arī sava drauga brī niš ķ ī go frā zi: “Toļ iks! Roze. " Vienlaikus aicinā jums “Toļ iks! " attiecas uz jebkuru viesmī li neatkarī gi no dzimuma vai vecuma. Saldē jums bija pieejams arī pusdienā s un vakariņ ā s. Tas ir arī lielisks, ī paš i, ja tas ir pā rkaisī ts ar riekstiem un pā rliets ar karameli vai ķ irš iem. Labu iespaidu atstā ja arī brī niš ķ ī gi cepti kartupeļ i.
Viss pā rē jais bija arī daudzos restorā nos.
Divas reizes vakariņ ojā m restorā nā pie okeā na pē c ī paš a pasū tī juma (iepriekš ). Tā s bija zivju vakariņ as. Un jā saka, ka zivs ir lieliska. Vē l vairā k patika, ka vakarā š ajā restorā nā varē ja vē rot saulrietu okeā nā . Spilgts saules disks, kas karā jas gaisā , burtiski pazū d 2-3 minū š u laikā.
Uz vietas ir arī divi restorā ni. Pirmais no tiem ir marokā ņ u virtuves restorā ns, bet mē s tur nenonā cā m, jo dzirdē jā m ne pā rā k labas atsauksmes (nevaru spriest, cik tā s ir patiesas). Otrais ir itā ļ u restorā ns, kurā biež i ē dā m pē cpusdienas uzkodas (š eit bija iespē ja papusdienot, bet kaut kā nesaauga). Š is restorā ns atrodas brī vā dabā un ir kaut kas lī dzī gs teltij, kurai blakus atrodas galdiņ i. Virtuvē ir garš ī gas pankū kas, ne mazā k gardas vafeles, augļ i un dā rzeņ i.
Kā ds uzreiz uzminē ja, ka esam vai nu krievi, vai poļ i, lai gan mums nebija laika izrunā t ne vā rda. Biež i no viesmī ļ iem un cilvē kiem uz ielas varē ja dzirdē t frā zes: “Krievija, Polija? ", " harasho? ” utt. Daž i pret mums izturē jā s ar zinā mu nicinā jumu, daž i, gluž i pretē ji, ar cieņ u un pat siltumu.
Es nezinu, no kā tas ir atkarī gs, bet daž i viesmī ļ i bā ros un restorā nos bija radoš i un pasniedza mums ī stu Kopakabanu vai Pinacoladu. Citi nezinā mu iemeslu dē ļ norā dī to dzē rienu vietā lē juš i kaut ko lī dzī gu apelsī nu sulai un strā dā juš i nevē rī gi.
Vienu no viesmī ļ iem viens no mums nosauca par "Slimu", jo viņ š nosē dinā ja č etrus cilvē kus pie neliela galdiņ a. Š is vā rds kļ uva garlaicī gs, un mē s sā kā m iet pie viņ a vakariņ ā s ..."Vakariņ as Sā pī gajā ".
Atzī mē ju arī tū ristu uzvedī bu. Es absolū ti neredzē ju atš ķ irī bu starp krieviem un citu valstu cilvē kiem.
Ja vien daž i cilvē ki nelika uz š ķ ī vjiem uzreiz tik daudz ē diena, kurš gan mē s. Un pā rē jais - viss pa vecam: pirkstu laizī š ana utt. Daž i ā rzemju tū risti pat atļ ā vā s sauļ oties pie baseina bez krū š tura. Tā tač u nav mež onī ga pludmale...Un ne jau visiem ir tik labas krū tis...Bū tu ko parā dī t, kā saka. Tā tad uzvedī bas kultū ru nosaka ne tikai cilvē ki, bet arī cilvē ka audzinā š ana (pirmkā rt).
Atseviš ķ i ir vē rts atzī mē t vienu no bā riem, kas atrodas nevis teritorijā , bet gan viesnī cas iekš ienē - Cascade Bar. Vakarā š eit notika daž ā das animā cijas programmas, koncerti, interaktī vi pasā kumi...Diezgan jauks bā rs ar izpalī dzī giem viesmī ļ iem...Lieliska piparmē tru tē ja, kas man ļ oti garš oja.
Kopumā piparmē tru tē ja ir atseviš ķ s stā sts. Š eit to pasniedz glā zē , kas ļ oti skaisti ietī ta salvetē , lai neapdedzinā tu. Piparmē tra tē jā ir lapas formā . Ļ oti garš ī gs dzē riens.
Pludmales dvieļ us viesnī cā izsniedza uz kartē m, paš us dvieļ us pa dienu varē ja nomainī t pret tī riem vai karti paņ emt lī dzi. Vienī gā nelielā problē ma bija tā , ka persona, kas bija atbildī ga par dvieļ u izsniegš anu, ne vienmē r bija klā t.
Par animā ciju un sportu...Pē cpusdienā viesnī cas animatori vadī ja ū dens aerobikas nodarbī bas baseinā , organizē ja volejbola spē les utt. (viss pē c grafika katrai dienai) un izsniedza sporta inventā ru. Visi animatori ir diezgan draudzī gi...Vakarā animā cija aprobež ojā s ar priekš nesumiem, ko jau minē ju Kaskā des bā rā . Kā ds dziedā ja, bija iespē ja padejot...Animatori pieslē dzā s š iem priekš nesumiem un dejoja ar sievietē m, vai sē dā s pie galdiņ iem ar tū ristiem un sarunā jā s (nezinu, cik sirsnī gi, jo viņ i ar mums nesē dē ja ). Sporta inventā ra izdoš anu uzskatu par objektī vu animatoru darba trū kumu.
Tomē r vakarā vē l nepeldē jā mies, bet tikai redzē jā m, ka vietē jie iedzī votā ji vakariņ o pludmalē (ne visi, protams, vairums sē ž mā jā s).
Ī paš a neliela teritorija pludmalē piederē ja tieš i mū su viesnī cai. Uz tā atrodas lietussargi un sauļ oš anā s krē sli ...Tas ir, š ī ir sauļ oš anā s platforma, starp kurā m es nevaru iekļ aut sevi. Man vairā k patī k peldē t, lai gan daž reiz tas mani var ā tri apnikt. Tā pē c biež i vien vienkā rš i staigā ju gar krastu pa pludmali, kuras garums ir ap 6 km. Mū su viesnī ca atrodas aptuveni pludmales joslas vidū . Vienā viesnī cas pusē pludmales zonas galā atrodas Agadiras kalns, kura pakā jē atrodas pilsē tas jaunā kais ē ku komplekss (nevarē ju noskaidrot, vai tas ir viesnī cu komplekss vai nē ), ar nosaukumu "Marina ", kā arī Agadiras kuģ u osta.
Viesnī cas otrā pusē , ja sasniedzat pludmales galu, tad aiz viesnī cas lī nijas var redzē t pils ž ogs, vai nu kā da sultā na, vai kā da cita...Tū ristus tur nelaiž policija, jo š ī ir aizsargā jama teritorija. Tā pē c nebija iespē jams sasniegt ī stā s pludmales galu, tikai lī dz viesnī cas rindas beigā m. Pretī pilij, jau okeā nā , ir divi lieli laukakmeņ i, kas acī mredzot pasargā pili no jū ras uzbrukumiem (lai gan š eit es varē tu ļ oti kļ ū dī ties).
Paš ā pludmalē ir arī citu viesnī cu vietnes, kas ir kaut kur labā kas par mū sē jo, bet man personī gi bija vienalga.
Skats uz paš u okeā nu ir vienkā rš i lielisks. Es piedzī voju daudz jaunu sajū tu. Skaidrā laikā var redzē t jū tī gu horizonta lī niju, bet mā koņ ainā laikā š ī lī nija ir izskalota, debesis gandrī z “saplū st ar okeā nu”, un reizē m š ķ iet, ka atrodies zilā kupolā.
Cenas ir gandrī z divas reizes augstā kas nekā ielu starpniekiem, kas strā dā ar citiem operatoriem. Protams, neviens neatcē la droš ī bas jautā jumu, bet ...Pē c ceļ ojuma vienā ekskursijā no ANEX es iesaistī jos sarunā vai nu ar angli vai vā cieti, kas man paskaidroja, ka es varu diezgan uzticē ties kā dam no ielas. starpniekiem. Un jā piebilst, ka mana pē dē jā no viņ a iegā dā tā ekskursija izrā dī jā s ne tikai ekonomiskā ka, bet arī interesantā ka nekā no ANEX (es runā ju par ekskursiju uz Legzira pludmali, par to sī kā k zemā k).
Daž i vā rdi par ekskursijā m un braucieniem Agadirā un tā s apkā rtnē . Mani draugi reiz apmeklē ja vietē jo lielveikalu "Morjane" (es to nosaucu par "mozhai-skom"), kas atgā dinā ja mū su "Auchan". Pē c viņ u domā m, š is ir ļ oti labs lielveikals ar saprā tī gā m cenā m. Pā ris reizes viņ i arī devā s iepirkties vietē jā SOUK tirgū . Š ī ir vieta, kur var kaulē ties. Un ja ceļ vedis no ANEX-TOUR mums teica, ka var nomest 1.5-2.
5 cenas no preces sā kotnē jā s cenas, tad draugiem daž os gadī jumos izdevā s nolaist 8 cenas (uzziņ ai: vietē jā valū ta ir dirhami, pret tiem var samainī t tikai dolā rus un eiro, rubļ i nav populā ra valū ta)! Tā pē c jau iepriekš teicu par gidu vā jo informē tī bu. Iemā cieties kaulē ties, un vietē jie iedzī votā ji (afrikā ņ i, kas galvenokā rt nodarbojas ar tirdzniecī bu) jū s nosauks par "berberu", kā tas notika ar maniem draugiem.
Kopā ar draugiem no ielu brokera (salī dzinot ar ANEX cenā m ietaupī jumi bija milzī gi) nopirkā m ekskursiju, kas ietvē ra braucienu ar bagijiem. Tiesa, dabū jā m ne pā rā k kvalitatī vas maš ī nas, bet, ja neņ em vē rā sī kumus, tad kopumā braukš ana pa smiltī m sagā dā ja baudu. Visas sejas un bā rdas bija smiltī s. Brauciena laikā uz blaktī m mē s piestā jā m pitstopā : viņ i mums iedeva tē ju un cepumus un gribē ja parā dī t koncerta programmu.
Tiesa, mē s atteicā mies, jo mā kslinieka ģ itā ra nebija noregulē ta, un viena no stī gā m bija saplī susi un karā jā s tukš gaitā . Paralē li mums ar bugā m brauca cilvē ki no citiem š tatiem (š eit bija lielā kas un labā kas maš ī nas).
Pa ceļ am uz š o ekskursiju mū s nedaudz pā rsteidza lielais pussabrukuš o mā ju skaits. Es pats secinā ju, ka marokā ņ u dzī ve atstā j daudz ko vē lē ties. Viesnī cas, protams, ir pavisam cits lī menis, bet pilsē tā ne viss ir tik labi.
Brauciena laikā uz bagijiem redzē jā m vienu gados vecu vī rieti, kurš vienkā rš i sē dē ja zem koka, kas atradā s trī s kilometrus no tuvā kā s dzī vojamā s ē kas. Mums joprojā m ir jautā jums – kā viņ š tur nokļ uva un kā dzī vo? Redzē jā m arī kadru no filmas "Tuksneš a baltā saule" – pie sienas sē ž več i cepurē s.
Tā dē jā di marokā ņ iem ir ļ oti interesants, savdabī gs dzī vesveids un savi sanitā rijas un higiē nas jē dzieni.
Pē dē jā dienā viesnī cā , kā jau visā Marokā , beidzā s gavē nis, ko sauc par Ramadā nu, un sā kā s "nirē ju" sezona. Joks. Fakts ir tā ds, ka paš i marokā ņ i sā ka ierasties viesnī cā , un viņ u sievietes uzvilka ī paš us peldkostī mus, kas nosedz visu ķ ermeni. Tā pē c mē s tos nodē vē jā m tā - "nirē js".
Es arī atzī mē ju, ka viesnī cas teritorijā ir divas interesantas iestā des. Pirmais ir Zanzibā ras bā rs, kuru paspē ju apmeklē t. Tam ir diezgan interesants dizains. Otrais ir viens no labā kajiem naktsklubiem Marokā "Papagayo". Nepaspē ju tur tikt, jo klubs bija slē gts sakarā ar ramadā nu. Starp citu, atpū tniekiem Riu Tikida pludmalē ieeja klubā ir bez maksas.
Un tagad es jums pastā stī š u par ekskursijā m (ā rpus Agadiras un tā s apkā rtnes), kurā s man izdevā s doties. Pirmo tū ri pasū tī ju ANEX-TOUR, un tā maksā ja 140 eiro.
Tas bija divu dienu ceļ ojums un ietvē ra braucienu uz Marokas kā dreizē jo trī skā rtē jo galvaspilsē tu Marakeš u un (nā kamajā dienā ) uz bijuš o pirā tu pilsē tu Essaouiru, kā arī daž ā du veikalu un veikalu apmeklē jumu.
Ļ aujiet man pastā stī t par gidu, kas mū s pavadī ja. Viņ š ļ oti labi runā ja krieviski (un mū su grupā bija tikai krievu tū risti no daž ā dā m Agadiras viesnī cā m), tač u viņ š biež i sajauca lietu galotnes, kas gan netraucē ja uztvert informā ciju. Pati informā cija man bija ļ oti interesanta un ietvē ra informā ciju par valsts vē sturi, tā s politisko un ekonomisko dzī vesveidu.
Ceļ š uz Marakeš u bija ļ oti interesants. Pirmajā pieturā mums palaimē jā s vē rot lidojoš as kazas. Dzī vnieki burtiski nelido, bet kā pj kokos. Tā lā k ceļ š plū da pa autobā ni, kas veda no Agadiras uz Mā rakeš u. Pagā jā m garā m vairā kā m apdzī votā m vietā m, ieraudzī jā m vietē jo mā jokļ u krā su.
Ceļ š gā ja gar Atlasa kalnu grē dā m, kas arī priecē ja manu aci.
Paš ā Marakeš ā vispirms tikā m aizvesti uz gleznaino Sanmajores dā rzu, kurā ir daudz daž ā du augu. Dā rzā mums bija apmē ram 30 minū tes brī va laika, kas man personī gi knapi pietika, lai apbrauktu visu dā rzu un nofotografē tu graciozas palmas, kaktusus utt.
No dā rza devā mies uz viena no bijuš ajiem Marokas sultā niem (vai karaļ iem) pili. Ja atmiņ a mani neviļ , tad pils nosaukums ir Bahia, un tā ir nosaukta sultā na vismī ļ ā kā s sievas vā rdā . Kopumā sultā nam bija 4 sievas un 24 konkubī nes, kuras apkalpoja sievas un veica visus mā jas darbus. Starp citu, marokā ņ i tikai nesen ir uzsā kuš i demokrā tijas ceļ u tā s veidolā , kas ir lielā kajā daļ ā attī stī to valstu. Paš reizē jais Marokas karalis ir augstā kais virspavē lnieks, un paš u valdī bu vada premjerministrs.
Marokas iedzī votā ji, ja mē s domā jam tā s vī riš ķ o pusi, lē nā m tiek atradinā ti no daudzsievī bas. Nav aizliegts, bet...Lai bū tu otra sieva, nepiecieš ama pirmā s rakstveida piekriš ana un tiesas lē mums, kur nepiecieš ams pamatot otrā s sievas nepiecieš amī bu.
Bahia Palace ir interesanta arhitektū ra, bet tā mani ī paš i nepā rsteidza, jo esmu redzē jis ko interesantā ku.
Pē c pils apskates tikā m aizvesti uz Marakeš as centrā lo moš eju, virs kuras pilsē tā aizliegts bū vē t jebkā das ē kas. Iekš ā negā jā m, bet gan izstaigā jā m skaisto dā rzu, kas atrodas netā lu.
Pē c tam - atpakaļ uz autobusu, kas mū s veda cauri jaunajai pilsē tas daļ ai. Pagā jā m garā m arī viesnī cai, kur, pē c baumā m, kā zas svinē ja mū su paš reizē jā prezidenta meita. Pē c tam mū s atveda uz Red Hotel, kas atrodas pretī Marakeš as dzelzceļ a stacijai.
Pusdienas paē dā m viesnī cā (pusdienu izmaksas bija iekļ autas apskates tū res cenā , bet dzē rieni tika pasniegti par maksu, pat tī rs ū dens). Pē c vakariņ ā m pā ris stundas pavadī jā m viesnī cā . Man izdevā s peldē t baseinā un saprast, ka Red Hotel ir "caurlaides" viesnī ca, jo tajā ir maz tū ristu, un tā s teritorija visos aspektos ir zemā ka par Riu Tikida Beach viesnī cu. Man radā s iespaids, ka Marakeš as viesnī cā Red Hotel galvenais tū ristu kontingents ir vienas dienas ceļ otā ji, tas ir, tā di ceļ otā ji kā mē s. Personī gi es bū tu palaidis garā m pirmo dienu š ajā viesnī cā.
Pē c tam devā mies apskatī t pilsē tas veco daļ u, tā saukto Medinu. Te gan jā piebilst, ka Marakeš a ir sadalī ta divā s daļ ā s – vecajā (Medī nā ) un jaunajā . Kā stā sta ceļ vedis, Marakeš as jaunā daļ a eiropieš iem ir sava veida Lasvegasa. Tū res negatī vais punkts ir tas, ka jaunajā Marakeš ā mē s ī sti neko neredzē jā m, bet vienkā rš i izbraucā m cauri atseviš ķ iem kvartā liem.
Es nekad neesmu redzē jis neko no Lasvegasas jaunajā pilsē tas daļ ā.
Pirms iebraukš anas tieš i Medī nā , mē s devā mies uz lielveikalu Marakeš ā ar nosaukumu SORTI, kur ir burtiski viss, sā kot no magnē tiem un plā ksnē m lī dz paklā jiem un robotiem. Es biju vienī gais cilvē ks no visas mū su lielā s tū ristu grupas (36 cilvē ki), kas uzkā pa lielveikala treš ajā stā vā . Un es to nenož ē loju. Otrajā un treš ajā stā vā ir ne tikai tas, ko var iegā dā ties š ajā veikalā . Tur ir, varē tu teikt, ī sti muzeja eksponā ti. Starp tiem bija galdi un krē sli, kas dekorē ti slavenā s filmas turpinā juma "Chuhoy" stilā , filmas "Zirnekļ cilvē ks" stilā . Ienaidnieks pā rdomā s. Treš ajā stā vā milzī gā skaitā ir izvietoti gleznaini galdi, dī vā ni, figū riņ as, lustras, kas izgatavoti interesantā stilā.
Neviens, izņ emot mani, neredzē ja š o krā š ņ umu, jo visi padevā s iepirkš anā s instinktam...Biedri tū risti, beidziet tē rē t laiku iepirkš anā s ekskursijā s, apkā rt ir daudz interesantu lietu! Atvainojiet dā rgie lasī tā ji! Es to rakstī ju, jo tas vā rī jā s! Visas divu dienu ekskursijas laikā mē s biež i piestā jā m iepirkties daž ā dā s aptiekā s, sudraba veikalos utt. Visu laiku mums bija jā gaida kā ds, parasti sievietes. Man tas ir vienkā rš i nepanesami. Vajadzē ja izglī tī bas nolū kos kā du atstā t tur, kā dā veikalā . Tā vietā , lai veltī tu vairā k laika pilsē tu iepazī š anai un pastaigai pie okeā na (es domā ju otro ekskursijas dienu un Esauiras apmeklē jumu), izbaudī juš i interesantas sajū tas, mē s to nokaujam iepirkš anā s, biež i vien nevajadzī gu pirkumu, visu atkritumu un nieciņ i. Es lieliski saprotu, ka gidi sadarbojas ar tirgotā jiem un viņ iem ir otkats, ja viņ i "apgā dā " tū ristus.
Tomē r ir jā bū t arī sirdsapziņ ai. Manuprā t, ir jā organizē atseviš ķ as ekskursijas - ī paš i tiem, kam patī k iepirkties. Atnesiet tos kaut kur uz nedē ļ u, neļ aujiet ē st un dzert, un tad atpakaļ...Bet tas ir tikai mans subjektī vais viedoklis. Uzskatu, ka ekskursijai, pirmkā rt, ir jā bū t ekskursijai, nevis izbraucienam uz veikaliem un tirgiem.
Pabeigsim lirisko atkā pi. Pē c lielveikala apmeklē juma devā mies klaiņ ot pa Medī nas š aurajā m ieliņ ā m...Š ī s ielas, protams, ir ļ oti savdabī gas un savijas kā tirdzniecī bas centri. Vietā m ir joslas, kas ved uz pagalmiem. Smarž a š eit atstā j daudz ko vē lē ties. Daž as ielas ir tik š auras, ka pa tā m var nepabraukt divi cilvē ki, bet marokā ņ iem pa tā m izdodas izbraukt ar mopē du – Marakeš ā izplatī tā ko transporta veidu.
Pastaigā jā mies arī pa Medī nas amatnieku ielā m, kur var atrast milzī gas senlaicī gas pilis un daž ā dus dekoratī vus piekariņ us...
Bijā m arī aptiekā (atkal iepirkties). Tur mums tika pasniegta vesela koncertprogramma ar vietē jo eļ ļ u, garš vielu u. c reklā mā m. Vecā kā pā rdevē ja tieš ā m saprā tī gi paskaidroja, kas un kam vajadzī gs, un no kā dā m slimī bā m palī dzē ja tas vai cits lī dzeklis. Sievietes atkal nopirka sev bariņ u ...Es vairs neatgriezī š os pie š ī s tē mas ...Starp citu, viņ as pā rdeva argana eļ ļ u, tū ristu iecienī tā ko produktu. Argana koki aug tikai Marokā un Meksikā.
Kopumā iespaids palika tā ds: Marakeš as Medī na ir ļ oti liels tirgus, kurā nereti daudzi pā rdevē ji ir pieķ ē ruš ies.
Pē c maldī š anā s pa Medinas ielā m nonā cā m Marakeš as centrā lajā laukumā , kas arī bija piepildī ts ar iepirkš anā s pasā ž ā m un ielu kafejnī cā m – ē stuvē m. Š eit mums bija 1.5 stundas brī vā laika.
20-30 minū tē s paspē ju izstaigā t gandrī z visu teritoriju pa perimetru, un varu teikt vienu: tur nav ko darī t...Jā , sajutu vietē jā s dzī ves kontrastu. Bet visas š ī s č ū skas, hipnotizē tas, un viss pā rē jais ir vē rsts uz to, lai vienkā rš i nopelnī tu papildu naudu tū ristiem. Daž i vietē jie pienā k klā t, satver jū su rokas, bez jū su piekriš anas uzzī mē tetovē jumu uz rokas un tad uzstā jī gi lū dz par to samaksā t. Kā ds cits "iedzī votā js" tev uz pā ris sekundē m lē kā (domā jams, deja) un arī prasa par to samaksā t. Un fotografē t č ū sku no 10 metru attā luma viņ iem ir apvainojums. Viņ i arī sā k prasī t naudu, lai gan jū s netuvojā ties paš ai č ū skai.
Izstaigā juš i laukumu un sajutuš i vietē jo garš u, devā mies uz netā lu esoš o restorā nu vakariņ ā s, par kurā m maksā ja atseviš ķ i. Ē diens bija labs, tač u nepā rprotami zemā ks par viesnī cu (es domā ju Riu Tikida Beach, nevis Red Hotel).
Skatī jā mies restorā nā un vē derdejas, un vietē jo motī vu izpildī jumu uz mū zikas instrumentiem. Bet, manuprā t, tas viss tika darī ts pusprofesionā li. Tie nav tukš i vā rdi, jo vē lā k Riu noskatī jos profesionā lu vē derdeju meitenes ar apbrī nojamu figū ru un ne mazā k apbrī nojamu plastiku izpildī jumā . Restorā nā vakariņ ā s vē roju drī zā k amatieru priekš nesumus.
Pē c restorā na devā mies uz Red Hotel, kur pavadī jā m nakti. Pa ceļ am uz viesnī cu pats pamanī ju, ka uz ielā m ir vē l vairā k vietē jo cilvē ku. Medina man atgā dinā ja skudru pū zni.
Otrā ekskursijas diena ir Esauiras pilsē ta. Pa ceļ am no Marakeš as piestā jā m, lai vē rotu krā š ņ u skatu uz vienu no pilsē tā m un okeā nu. Novē roš ana notika no kalna. Bija arī pietura iepirkties, bet, par laimi, ne uz ilgu laiku.
Iebraucot Essaouirā , ieraudzī jā m, pirmkā rt, pludmali, kuras garums arī ir kā di seš i un vairā k kilometri. Mū su ceļ š veda uz Medī nu. Un atkal devā mies pa iepirkš anā s pasā ž u, kā tas bija Ma-rakeshā . Man bija jā pavada daudz laika (pavadī t) sudraba veikalā , lai ...Ko jū s domā jat? . . Protams, iepirkš anā s dē ļ.
Pē c tam gids mū s atkal izvadā ja pa Medī nas ielā m. Rezultā tā devā mies uz piekrasti uz cietoksni, mums bija iespē ja š eit pastaigā ties, apbrī not okeā nu, sajust vē ja brā zmas. Tas viss kopā ar viļ ņ iem, akmeņ iem un laukakmeņ u skatiem man sagā dā ja lielu prieku. Bet pusstunda š ai pastaigai man š ķ ita par maz. Tad atgriezā mies Medī nā un gā jā m pa š auro ieliņ u un sienu, kas atdala okeā nu no paš as pilsē tas. Izgā jā m uz nelielu laukumu, kur mums iedeva 1.5h brī va laika.
Pē c tam bija iespē ja atkal paklaiņ ot gar Atlantijas okeā na piekrasti, aizbraukt uz ostu un apskatī t kuģ us, pavē rot, ko zvejnieki dara ar savu lomu utt. , kā arī apmeklē t citu cietoksni (kur it kā tika filmē ti Karī bu jū ras pirā ti; nu vai tā ir taisnī ba, es nedomā ju spriest). No paš a cietokš ņ a es guvu milzī gu prieku. Te lidojoš ie putni (nezinu viņ u vā rdus) nemaz nebaidā s no cilvē kiem.
Samaksā jot 10 dirhamus, ieguvu iespē ju uzkā pt augstā kajā cietokš ņ a tornī . Tas atrodas ne tik augstu no okeā na, bet tieš i tur, augš ā , es jutos kā pirā ts. Vē jš sejā , putni, kas paceļ as gaisā burtiski no zem kā jā m (patiesī bā aiz cietokš ņ a sienas), skats uz okeā nu, mazā m saliņ ā m un piekrasti...Tas ir lieliski!
Atzī mē š u arī Essaouiras plusu, ka vietē jie š eit tū ristiem praktiski nepievē rš uzmanī bu (ubagu praktiski nav).
Brī vā laika beigā s mū s aizveda uz vienu no Essaouira viesnī cā m pusdienā s, kuru izmaksas bija iekļ autas tū res cenā (dzē rieni, atkal, ir jā maksā atseviš ķ i).
Pē c pusdienā m devā mies ceļ ā uz Agadiru. Priecē tas, ka ievē rojama ceļ a daļ a veda vai nu gar kalnu grē dā m (pa serpentī nu, ar nobraucieniem un kā pumiem), vai gar piekrasti. Lī dz ar to bija iespē ja apbrī not krā š ņ ā s dabas ainavas. Tā ir apbrī nojama sajū ta, ī paš i ņ emot vē rā , ka pa ceļ am bija vietas, kur š ķ ita, ka tikko, un autobuss varē tu ielidot jū ras dzī lē s.
Pa ceļ am arī piestā jā m, un kas pats interesantā kais, ne iepirkš anā s nolū kos. Apbrī nojā m skaistā ko pludmali, kuras garums ir neliels.
Bet viņ š š okē ja ar savu gleznainī bu, mē s viņ u novē rojā m no maza kalna, un es atceros milzī gu akmeni ...Es atceros, ka daudzi cilvē ki atstā ja uz tā uzrakstus, piemē ram: "Kisa un Osja bija š eit" (sveiciens Ilfam un Petrovam ). Š ajā kalnā tieš ā m radā s sajū ta, ka pasaulē viss ir mazsvarī gs, un ir tikai daba (sveiciens Andrejam Bolkonskim, kurš apbrī noja debesis no Ļ eva Tolstoja Kara un miera)
Ceļ š no pludmales uz Agadiru vienmē r gā ja gar krastu.
Vē rtē jot ekskursiju kopumā , teikš u, ka patika, un guvu iespaidus. Tomē r tirgus pilsē ta Marakeš a manas dabas dē ļ atstā ja smagu iespaidu. Tomē r es redzē ju š o garš u, un tas pats par sevi bija interesanti. Gribē tos mazā k iepirkties un interesantā kas vietas.
Nā kamā ekskursija, kurā es devos, notika daž as dienas vē lā k, un taka atradā s Legzira pludmalē.
Š o ekskursiju rezervē ju pie starpniekiem uz ielas, un tā ietaupī ju 10 eiro (salī dzinot ar ANEX cenā m). Ekskursijas priekš rocī ba bija ne tikai dā rdzī bā , bet arī tajā , ka bez minē tā s pludmales tajā bija iekļ auts minisahā ras un ū denskrā tuves apmeklē jums, kā arī bezmaksas pusdienas (atkal, izņ emot dzē rieni).
Pirmā pietura tū res laikā bija Tinzit pilsē tā , kur ienira iepirkš anā s pasaulē un apmeklē jā m juvelierizstrā dā jumu veikalu. Es par to vairs neuztraucos, jo ī paš i tā pē c, ka man patika veikals, un mē s tur neuzturē jā mies ilgi.
Starp citu, mē s jau braucā m nelielā grupā (10-12 cilvē ki mikroautobusā ), kurā bija ne tikai krievu tū risti no daž ā dā m viesnī cā m, bet arī poļ i...Piezī mē ju, ka mū su gids Hasans lieliski runā ja krieviski (viņ š to darī ja). Pat nejaukt burtu galotnes). Kā noskaidroju, viņ š ilgu laiku mā cī jā s Voroņ ež ā . Un, bū dams gids, viņ š sevi parā dī ja arī no pozitī vā s puses.
Pē c sudraba veikala devā mies uz Legziru. Š ī ir pā rsteidzoš a vieta ...Vienkā rš i pā rsteidzoš i ...Tieš i tur atrodas gleznainā s arkas, ko veido pati daba (kalni). Redzot no tā lienes pirmo no abā m arkā m, es sajutu tajā kaut ko noslē pumainu, pievilcī gu, iespē jams, vieglā s dū makas dē ļ , kas aptvē ra arkas atvē rumu.
Okeā ns š ajā pludmalē ir skarbā ks nekā Agadirā , viļ ņ i daudz stiprā ki...Bet tas netraucē ja, jo sajū tas izrā dī jā s patī kamas, kad spē cī gs vilnis aiznes taisni krastā.
Ja laiks ir jauks, š eit, protams, ir klusā ks. Mū su apmeklē juma laikā , saskaņ ā ar pavadoš o ceļ vedi, mē s novē rojā m paisumu. Paisuma laikā jū s faktiski varat nokļ ū t nelielā salā , kas atrodas 100 metrus no krasta. Tomē r mū su apmeklē juma dienā jū ra nedaudz sarosī jā s, bet mums izdevā s to izbaudī t.
Paspē ju aplū kot abas arkas un nokļ uvu pludmales galā , kur bija treš ā , maza arka, vairā k kā bedre, jo lielā kā daļ a ir iegremdē ta okeā nā . Sajū ta bija tā da, it kā kalnā bū tu ū dele, un tajā ar visu spē ku un spē ku plū st okeā na vilnis. Klase! Papildus arkā m ir vē rts atzī mē t paš us kalnus (kā es saprotu, tie ir mā ls ar sā ls nogulsnē m, kas ir redzamas ar neapbruņ otu aci).
Mū su uzturē š anā s beidzā s ar pusdienā m tieš i tā s krastā...Mū su gids Hasans mū s lutinā ja ar oriģ inā lu vietē jo pā rtikas produktu – kaktusu, kā desertu...Ļ oti garš ī gi!
Tā lā k devā mies uz Mini-Sahā ras tuksnesi. Š ī vieta patieš ā m ir tuksnesis, ko ieskauj kalni. Protams, to nevar saukt par bezgalī gu. Bet oriģ inalitā te š ajā vietā noteikti ir klā t.
Un tad mū su ceļ š veda ū denskrā tuve, kuru novē rojā m no augš as, no kalna, precī zā k, no kalna.
Tur ir milzī gs dambis ar glī tu akmens uzrakstu. Apkā rtē jie skati mani vienkā rš i pā rsteidza ar savu krā š ņ umu. Pavadī juš i kā du laiku kalnā , devā mies atpakaļ ceļ ā , kas lielā koties atkal gā ja vai nu gar kalniem, vai gar krastu...
Atlikuš ais Marokas uzturē š anā s laiks sastā vē ja no doš anā s uz pludmali ar draugiem, peldē š anā s, sauļ oš anā s, klaiņ oš ana gar piekrasti, jautrī ba, bass ketbola spē lē š ana, teniss, galda teniss, bā ru apmeklē š ana utt.
Vē los daž us vā rdus pateikt arī par savu pastaigu ekskursiju pa Agadiru. Kā du dienu es nolē mu doties uz kalnu, kas atrodas č etrus kilometrus no mū su viesnī cas tieš i pie okeā na. Kalna malā , starp citu, ir uzraksts arā bu valodā...Kaut kas lī dzī gs “Dievs. Valsts. Karalis "(vai" Miers. Darbs. Maijs "). Š is uzraksts tiek izgaismots vakaros un burtiski deg, kad jau ir tumš s.
Tiesa, lidojums atpakaļ bija š ausmī gs: tā atkal bija neliela lidmaš ī na ar neē rtu sē dvietu izvietojumu. Bet vē l ļ aunā k bija tas, ka viss salons sā ka veikt ī stu svē tceļ ojumu uz tualeti.
Bet nerunā sim par skumjā m lietā m. Vispā r pā rē jais bija pieci plus!
sabrukt