Fenno 2*

Auto - Daewoo Matiz 0.8 2005. g
Nobraukums - 1.000 km pirms izbraukš anas
Patē rē ts benzī ns - 52 litri, vidē jais patē riņ š.6, 2 l / 100 km
Uz letes (turp un atpakaļ ) - 816 km

Tiem, kas pirmo reizi dodas uz Helsinkiem ar maš ī nu, pastā stu, kā man tas pirmo reizi izdevā s paš a s... →pē kiem.

Mē s ar draugu ilgi grasī jā mies iekarot Eiropas plaš umus, bet vī zu noformē jā m tikai 2006. gada aprī ļ a vidū . Vī za tika noformē ta caur pazī stamu apdroš inā š anas aģ entu, kurš uzreiz nodroš inā ja apdroš inā š anu, foto priekš vī za, un Zaļ ā karte automaš ī nai un stā vē š ana rindā konsulā tā uz viņ a rē ķ ina - tas viss maksā ja 2800 rubļ u degunā . Viņ i to darī ja trī s nedē ļ as.

Viesnī ca tika rezervē ta tieš saistē . Tā kā ceļ ojums uzreiz bija plā nots ekonomisks, viņ i meklē ja viesnī cu ne vairā k kā.100 eiro par numuru. Izmantojot Yahoo, es tieš i meklē ju viesnī cu vietnes - rezultā tā es atradu Hotel Fenno pie Kaarlenkatu, 7.77 eiro dienā , ieskaitot brokastis (zviedru galds) un rī ta saunu (www. hotelfenno. fi). Ļ oti labi atrasts, kā izrā dī jā s.
Viesnī cā ir garā ž a - 10 eiro dienā , ņ emot vē rā maksas autostā vvietu un nikni melnie izsit logus automaš ī nā m, kas guļ uz ielas - tas bija vairā k nekā veiksmī gs. Par viesnī cas rezervā ciju nekas netika prasī ts – pat ne kredī tkartes numurs. Viņ i vienkā rš i nosū tī ja pa e-pastu referebce numuru un gaidī ja mū su ieraš anos.

Tā lā k tika iegā dā ta produkcija - augļ i un dā rzeņ i, desa-siers, sula-cigaretes. Viss noderē ja. Nolē mu neņ emt benzī na kannu, bet nederē ja, man pietika ar 3/4 bā kas no Torfjanovkas lī dz Helsinkiem un atpakaļ.

Sā kā s piektdien 19.05. 2006 pē c darba. Mē s iestrē gā m sastrē gumā Viborgas krastmalā un tur atiestatī jā m skaitī tā ju rā dī jumus. 20:00 izbraucā m no pilsē tas. Torfjanovku sasniedzā m 2.5 stundā s - kartē pat nepaskatī jā mies - pilnī gi visā s š osejas atzarojumos ir norā des "Helsinki - tur".
Ceļ š atstā ja ko vē lē ties - smago maš ī nu rinda virzienā uz robež u, divu joslu ceļ š , visi dodas apdzī t, kravas maš ī nas iet gandrī z pa ceļ a malu, lai maš ī nas izlaistu cauri + lietus + migla, diezgan skarbi. Uz Krievijas robež as pulksten 22.30 viņ i bija vienī gā vieglā automaš ī na, kas vē lē jā s š ķ ē rsot robež u Somijas virzienā . Drū mas tumš as kazarmas, vienai cauri deg laternas, neviena zī me nav izgaismota, luksofori nedarbojas. Uz robež as bija neliela aizķ erš anā s kā das desmit minū tes - nā cā s trī s reizes pā rrakstī t nelaimī go deklarā ciju, drū mais muitnieks logā atteicā s paskaidrot, kur vē l neesmu ielikusi krustiņ u un trī s reizes atdeva man deklarā ciju pā rskatī š ana. Rezultā tā , pat nepaskatoties bagā ž niekā , mū s palaida neitrā lā stā voklī . Vē l 500 metri - un Somijas pasts. Luksofori darbojas, laternas deg, smaidoš ais soms aiz loga tī rā angļ u valodā skaidro, ka no pases jā noņ em vā ciņ š , ripina trī s sekundes un novē l “Jauku nedē ļ as nogali”.
Zaļ ā karte netika prasī ta ne pie robež as, ne pie otras. Apsē dā s. Piesprā dzē jies. Priekš ē jie lukturi bija ieslē gti un tā tad, par laimi bija 23.00 un jau bija tumš s pat mū su balto nakš u ziemeļ u reģ ionā . Tā lā k 20 km braucā m š okā - kravas automaš ī nu virkne stā vē ja uz kreisā s joslas, lai izbrauktu, un tikai 2 joslas, un stabi gar ceļ a malā m - neliela stū rē š ana pa labi un ardievas no motora pā rsega, un pretimbraucoš ā s maš ī nas joprojā m brauc pa mū su joslu - 20 km neticē ju, ka š ī slavinā tā Somija ar ideā liem satiksmes noteikumiem un to izpildi. Bet kravas automaš ī nas ir prom. Beidzot ceļ š kļ uva č etrjoslu, parā dī jā s gaismas, tieš ā m, zī mes ar ā truma ierobež ojumu pē c katra krustojuma, zī mes no spuldzī tē m, viss spī d, deg, lieliski salasā ms. Pē c pirmajiem 50 km braukt vairs nebija bail, ņ emot vē rā , ka mū su virzienā nebrauca neviena maš ī na.
200 km lī dz Helsinkiem naktī pa nepazī stamu valsti, nepazī stamu marš rutu, viss ar vienu un to paš u miglu un lietu, izrā dī jā s tik daudz vieglā k, ka man vienkā rš i sā ka palikt miegains. Nā cā s ļ aut braukt draudzenei, kura pirms trim mē neš iem ieguva tiesī bas un praktiski nepraktizē ja. Bet pat viņ a viegli tika galā ar uzdevumu. Helsinkus sasniedzā m 2 stundā s. Pirms iebraukš anas pilsē tā sē dos pie stū res (un sā kumā baidī jā mies apstā ties nevietā , bet uz š osejas vietu bija tik maz, ka pā rcē lā mies tieš i pie pieturas). Sā kumā mē ģ inā ja sekot kartei, tad sekojot “Centrum” zī mē m, beigā s tomē r pa taksometru aizbrauca uz nepareizo vietu, kaut kur uz ostu, apmaldī jā s, un laiks bija 01.30, bet par laimi satikā m somu pā ri. uz velosipē diem, mums vismaz paskaidroja, kurā virzienā jums jā iet (ne jau tā pē c, ka viņ i nerunā ja angliski, viņ i vienkā rš i nezinā ja, kur doties!
Visi somi, manuprā t, pā rvietojas pa Helsinkiem tikai ar tramvajiem). Es, lamā dama visu pasaulē , izgriezu autobusu cauri dubultai nepā rtrauktai sarkanajai gaismai, un pē c vē l pusstundas ilgas mocī bas beidzot atradā m viesnī cu. Raugoties uz priekš u, teikš u, ka atgriezā mies pē cpusdienā , jau orientē juš ies pilsē tā un aizbraucā m bez problē mā m. Un viesnī cā mū s gaidī ja krievu tante reģ istratū rā , garā ž a, tī ra ē rta istabiņ a (kaut maza), silta duš a - un neko vairā k nevajag. Gulē t.

sestdiena. Pamodā mies 9:30 un devā mies brokastī s. Ļ oti laba un daudzveidī ga bufete. Iepazinā mies ar lietuvieš iem, viņ i novē lē ja “jauku maltī ti”. Dienas plā nos bija Sveaborgas apskate un pastaiga pa pilsē tu. Mē s izdarī jā m gan pirmo, gan otro. Sveaborg - godī gi sakot, nav ko skatī ties. Ja dzī vojat Sanktpē terburgā un upes autobusi uz Pē terhofu jū s nepā rsteidz, tad prā mis uz Sveaborg un pats cietoksnis iespaidus neatstā s vispā r.
Centrā lais laukums un katedrā le, jā , monumentā li. Bet ne tik skaisti kā tas pats Ī zaks, Kazaņ a un Glā bē js-on-Blood. Pastā vī ga salī dzinā š ana sabojā iespaidu.

Atceļ ā nokļ uvā m somu ugunsdzē sē ju dienā - spilgts un krā sains skats - uz centrā lo laukumu tika izdzī tas ap 100 ugunsdzē sē ju tehnikas vienī bas no 18. gadsimta, ugunsdzē sē ji formā s, baloni, mū zika.

Saldē ti - atgriezā s viesnī cā , te noderē ja Pē terburgā pirktais ē diens, un pa ceļ am iegā dā tā itā ļ u sarkanā pudele - sasildī ja. Atkal izgā jā m uz ielas, š oreiz gā jā m bezmē rķ ī gi un pē c 10 minū tē m uzdū rā mies Linnanmä ki atrakciju parkam - ļ oti jauks skats ar braucienu izmaksā m no 15 eiro lī dz 160 eiro - tik ļ oti jā alkst pē c adrenalī na, lai samaksā tu. tā du naudu tev apgrieza ar kā jā m gaisā virs strū klakas! Skatī jā mies, š ausminā mies, bildē jā m.

Vakarā devā mies meklē t vietu, kur iedzert alu.
Iegā jā m pie stacijas bā rā , kur bez mums bija vē l pieci somi, visi mierī gi gā ja savā s darī š anā s - bā ra datoros spē lē ja pasjansu, skatī jā s Eirovī ziju. Jau ierodoties Helsinkos, somi ieņ ē ma pirmo vietu. Nā koš ajā dienā uzvara Eirovī zijā izpaudā s ar to, ka jau pē c stundas pilsē ta tika izrotā ta ar karogiem, un jautrais Sambas karnevā ls devā s pa ielā m uz plkst. mū zika.

Kopē jais iespaids par tū kstoš ezeru valsts galvaspilsē tu: rotaļ lietu pilsē ta. Leļ ļ u namiņ š , tī ra pilsē tiņ a, ar trī s maziem mī nusiem: pusotras diennakts laikā pilsē tā pamanī jā m: uz ielas vī ri pī sa - trī s reizes (tikai nesamulsuš i, piemē ram, stacijas laukumā ), guļ oš s piedzē ries soms plkst. ieeja metro - vienreiz (pilnī gi pieklā jī ga, nav netī ra, vienkā rš i piedzē ries miskastē ), maš ī nas salauztas ar bitē m (vē jstikli, motora pā rsegi) - trī s reizes.

Svē tdien 21.05.
2006. gads - agri no rī ta devā mies apskatī t baznī cu klintī - skats tieš ā m ir fenomenā ls! Tiesa, nokavē jā m ē rģ eles, bet tik un tā iespaidu bija gana. No turienes mē s gā jā m uz parku ar Sibē liusa pieminekli - nu, oriģ inā ls, jā . Bet atkal viss ir tikai rotaļ lieta, Ņ evas banku darbī bas joma acī mredzami nav pietiekama.

Mē s iekā pā m maš ī nā pulksten 14:30 pē c mū su laika. Piesprā dzē jieties, ieslē dziet priekš ē jos lukturus. Viņ i atstā ja pilsē tu bez problē mā m. 200km lī dz Valimai nobraucā m 1.5 stundā - ceļ u jau zinā ju, un gaismā praktiski nepā rkā pu ā trumu. Un neviena krievu maš ī na mū s neapdzina. Ar vieglu sirdi pabraucā m garā m Valimai piecā s sekundē s, pabraucā m garā m neitrā lajai lī nijai ...un trī s stundas stā vē jā m pie Krievijas robež as...Pati pirmā bedre aiz robež staba atgrieza mani kā dreizē jā skarbajā realitā tē . Vē l trī s stundas un esam mā jā s.

Sajū tas ir haotiskas. Pirmkā rt, ir grū ti braukt vienam. Varbū t, protams, aiz ieraduma, bet pat enerģ ijas dzē riens nelī dzē ja - no vienmuļ ā s braukš anas nā ca miegs.
Otrkā rt, lieliski sapratu, ka otrreiz uz Helsinkiem vienkā rš i nebija ko braukt - visi apskates objekti un es tiku fotografē ts uz to fona. Domā ju, protams, par prā mi no Kotkas uz Stokholmu, lai dzī vo Karlsona (vispā r tā ds prā mis iet? ), Bet tas ir pē c diviem mē neš iem, ne agrā k!
sabrukt