Radisson Sas 5*

Eiropas svē tki 2008.  gadā

Somija, Vā cija, Nī derlande ar auto

Tā nu beidzot ir pienā cis ilgi gaidī tais brī dis, kad tomē r devā mies kā rtē jā auto atvaļ inā jumā , kam š oreiz gatavojā mies diezgan nopietni, ņ emot vē rā visas pagā juš ... →ā gada ceļ ojuma uz Skandinā vijas valstī m kļ ū das. Š o referā tu sagatavoju jau ceļ ojuma beigu posmā , tā pē c varē tu palaist garā m daž as detaļ as un nianses, bet vispā rī gā bū tī ba, ceru, bū s skaidra un jū s, kas š o lasā t, varē siet uzzinā t kaut ko noderī gu sev. . Tā pat atzī mē ju, ka visi izteikumi par labu kaut kam, vai otrā di, negatī vs viedoklis par ceļ ojumā redzē to vai piedzī voto, ir ceļ ojuma dalī bnieku personī gais viedoklis, kas ir es un mana ģ imene. Mē s necenš amies dot padomu vai atrunā t no kaut kā , mē s vienkā rš i stā stā m redzē to un pā rdomā jam š o tē mu. Sā ksim...
Marš ruts: Tā attī stī ba bija spontā na un sā kotnē ji ietvē ra Franciju un Lielbritā niju, tač u, bū dami reā listi, sapratā m, ka tik ilgi braucieni neļ aus mums pilnī bā novē rtē t un izpē tī t visu marš rutā esoš o pilsē tu skaistumu. Turklā t gan vadī tā jam, gan pasaž ieriem joprojā m ir fiziski grū ti nobraukt 1000 kilometrus dienā pat pa skaistiem Eiropas ceļ iem. Rezultā tā marš ruts tika samazinā ts lī dz:

Ļ ipecka – Tvera – Viborga – Helsinki – Hamburga – Amsterdama – Luksemburga – Š tutgarte – Rostoka – Nurmesa – Tvera – Ļ ipecka

Virs ir visas pilsē tas, kurā m mē s gā jā m cauri un kur apstā jā mies, daž ā s vienkā rš i kā "tranzī ta punkti", citā s mē s devā mies ar konkrē tu mē rķ i kaut ko redzē t, bet par to vē lā k. Diemž ē l pat tik vienkā rš ots marš ruts prasī ja trī s nedē ļ as, lai to maksimā li nobrauktu.
Izbraucā m no mā jā m 01.07. 2008 un plā nojam ierasties 20. jū lijā (rakstu nā kotnes laikā , jo š obrī d vē l atrodamies kotedž ā uz ezera pie NURMES pilsē tiņ as un te makš ķ erē jam). Pā rē jo marš rutu, kā arī savus kopē jos ceļ ojuma iespaidus rakstī š u mā jā s. Mē s rezervē jā m visas viesnī cas pa ceļ am (izņ emot Š tutgarti), kā arī kotedž u un kajī ti uz prā mjiem, un maksā jā m no Ļ ipeckas, kaut ko caur ā rvalstu valū tas norē ķ inu kontu CJSC RAIFEIzen BANK filiā lē , kaut ko ar VISA VTB kredī tkarte, atkal valū ta. Vē rš u uzmanī bu, ka tikai tā da kredī tkarte mū s nekad nav pievī lusi nevienā ceļ ojumā un nevaru atļ auties rakstī t “Ņ em jebkuru kredī tkarti un uz priekš u, skaidru naudu nevar ņ emt, maksā visur” Es rakstu tikai par to, kas Es zinu droš i, tā pē c varu ar pā rliecī bu apgalvot, ka VTB valū ta VISA GOLD tiek pieņ emta ā rpus Eiropas Savienī bas visur bez izņ ē muma.
Bet kas attiecas uz tā dā m kartē m kā VISA ELECTRON, tad daudzā s viesnī cā s un pat daž ā s degvielas uzpildes stacijā s bija izkā rtnes, kas informē ja, ka š ā da veida kartes š eit nepieņ em. Diemž ē l es nezinu iemeslu tam, tā pē c mē s to vienkā rš i pieņ emsim kā faktu. Bet mē s novirzā mies no lietas, tā pē c turpinā sim.

Transportlī dzeklis: Š is auto ir AUDI Q7 3.0 TDI V6 (233 ZS) ļ oti liels un ietilpī gs, ar diezgan ietilpī gu bagā ž nieku (kas ir svarī gi tik gariem braucieniem) un ekonomisku dī zeļ dzinē ju. Atkal aktuā li, ņ emot vē rā vidē jo dī zeļ degvielas cenu Eiropā.1, 4 eiro par litru un benzī na AI 9.1. 7 eiro litrā un mazā ks dī zeļ degvielas patē riņ š , salī dzinot ar lī dzī gu benzī na dzinē ju. Principā zinā mi ietaupī jumi ir, pat ja ne globā li, bet vismaz nav biež i jā apstā jas degvielas uzpildes stacijā s, neskatoties uz to, ka Eiropā tā s ir brī niš ķ ī gas. Auto ir jauns, raž ots 2007 gadā , brauciena brī dī nobraukums 1000 km.
, kas atkal bija pā rdomā ts, jo pē rn trī s gadus vecais Volkswagen Touareg ar septiņ desmit tū kstoš daļ u nobraukuma brauciena beigā s dzē ra daudz asiņ u. Vienī gais mī nuss automaš ī nai, kuru izvē lē jā mies ceļ ojumam, ir tikai tā s izmē ri. Fakts ir tā ds, ka Eiropā gandrī z visas autostā vvietas ir pazemes un ir paredzē tas labā kajā gadī jumā ja ne motociklam, tad augstā kais Smartam, un tā dā š ķ ū nī ir maz prieka č ī kstē t. Starp citu, pirms brauciena vē lē jos iegā dā ties jumta bagā ž nieku, lai paslē ptu makš ķ erē š anas piederumus un citu bagā ž u, kas bū tu nepiecieš ama ceļ ojuma beigu posmā . Vienī gais, kas mani atturē ja no pirkš anas bija tas, ka prā mja biļ etē s samaksā jā m par auto iekrauš anu lī dz diviem metriem augstumā , un Q7 ar garderobes bagā ž nieku velk 2.24 m (pā rbaudī ts pie dī lera) un lai neiesaistī tu. Atrodot iespē ju piemaksā t par papildu augstumu uz vietas un tā dē jā di novē rst iespē ju kavē ties uz prā mi, š ī doma tika atmesta.
Un, kā izrā dī jā s, tas bija ļ oti parocī gi, jo pazemes stā vvietas maksimā lais augstums, ar kuru es saskā ros, bija 2.1 m. Un bija 1.9 m. Kur pat kā rtī gs mikroautobuss neiederē tos. Tā pē c, ceļ ojot ar automaš ī nu uz Eiropu, ņ emiet vē rā , ka, ja jums ir daudz mantu un vē laties tā s iekraut bagā ž niekā , jū su automaš ī nai ar to jā bū t ne augstā kam par 1.9 metriem, pretē jā gadī jumā bū s problē mas novietot automaš ī nu. tas naktī netā lu no viesnī cas.

Papildaprī kojums: Diemž ē l mū su auto nebija aprī kots ar parasto navigā cijas sistē mu, protams, Krievijā tas vē l nav tik aktuā li, bet Eiropā gan bū tu vajadzī gs. Tā pē c tika atrasta izeja, iegā dā joties GARMIN NUVI 610 autonomo navigatoru un SD karti ar pilnu Eiropas pā rklā jumu.
Ierī ce tika pā rbaudī ta uz viņ a dzimtā s Ļ ipeckas ceļ iem un marš ruta sā kumā Krievijas Eiropas daļ ā , ieskaitot Tveras apgabalu, kur viņ š než ē lī gi sū tī ja viņ u nezinā mos marš rutos, par ko viņ š ā tri saņ ē ma segvā rdu "Goblins". , kas, starp citu, viņ am stingri pielipa. Raugoties uz priekš u, teikš u, ka Eiropas Savienī bas teritorijā divas dienas pirms ceļ ojuma par 1000 rubļ iem iegā dā ta ierī ce tika pilnī bā atjaunota, un tagad grū ti iedomā ties, ko mē s bez tā s darī tu. Izmisī ga viesnī cu meklē š ana pilsē tu kartē s un pareizā virziena izvē le uz plaš ajiem Eiropas ceļ iem un pē c tam taksistu algoš ana, kas par pieticī gu samaksu mū s pē rn "pavadī ja" lī dz viesnī cai, nesagā dā ja nekā du baudu. Tā tad, atkal varu autoritatī vi apgalvot, ka navigators ir neaizstā jama lieta š ā dā ceļ ojumā , galvenais ir iemā cī ties to lietot jau iepriekš un lejupielā dē t labu karti, tas ir ļ oti svarī gi, jums nav jā taupa nauda kartē s.
Nu, principā , un viss, ko es gribē ju jums pastā stī t par sagatavoš anos, tagad faktiski ceļ ā!

Krievija: Š oreiz savu stā stu nestā stī š u pa dienā m, kā aprakstī ju Jaungada brī vdienas Norvē ģ ijā , bet gan pa valstī m, jo ​ ​ tagad dienu ir daudz vairā k un daž u no tā m apraksts bū tu reducē ts uz banā lu frā zi: “ Nobraucā m 650 km. Pirms Š tutgartes vairā kas reizes uzpildī jā m degvielu, stā vē jā m sastrē gumā.40 km attā lumā . no pilsē tas divarpus stundas, iekā rtojies viesnī cā . Man š ķ iet, ka nav interesanti lasī t š ā du stā stu, tā pē c es ī si (un kaut kur sī kā k) aprakstī š u tieš i valstis un attiecī gi pilsē tas, kuras mē s apmeklē jā m / pabraucā m garā m.
Tā tad Krievija...laikam nav jē gas raksturot ar krā sā m marš rutu Ļ ipecka - Maskava - Tvera - Sanktpē terburga - Viborga, daudzi ir braukuš i garā m ne reizi vien, vienā vai otrā pakā pē , varu tikai teikt, ka ceļ i valsts centrs, lai gan gadu no gada tie kļ ū st labā ki, tomē r viņ i nespē j pienā cī gi izturē t to transporta daudzumu, kas pā rvietojas pa tiem, it ī paš i posmā Maskava-Pē tera, jo ī paš i brī niš ķ ī gais Novgorodas apgabals, ja tā vadī ba nav kā rtī bā . Kontrastu jū ti uzreiz, tiklī dz no Tveras nokļ ū sti Novgorodas apgabalā , ceļ š principā beidzas un lī dz Ļ eņ ingradas apgabalam, apejot paš u Veļ ikijnovgorodu, ir frontes lī nijas “daļ ē ji pamatceļ š ”, ja nedara. t prā tā , es nevaru to nosaukt citā di.

Distanci no Sanktpē terburgas lī dz Ļ ipeckai bez apstā š anā s pa nakti pieveicu tikai vienu reizi, pirms pā ris gadiem, un tas prasī ja vienpadsmit stundas, rezultā tā pē dē jie 150 km.
Mā jā s braucu ar autopilotu, tā pē c vairs š ā di neeksperimentē jam, bet apstā jamies paš ā ceļ a vidū krā š ņ ajā Tveras pilsē tā pie viesnī cas Tver Park Hotel, kas atrodas ļ oti ē rti pā ris kilometrus no Sanktpē terburgas š osejas uz Volgas krasti. Vieta klusa, tī ra, ar brokastī m un draudzī gu (lielā koties) personā lu. Es ļ oti iesaku palikt.

Otro nakti pavadī jā m Viborgā , kas principā vē lā k tika atzī ts par kļ ū dainu lē mumu, jo pietiktu laika š ķ ē rsot robež u un iekā rtoties nakš ņ oš anai jau Helsinkos, tas mums ietaupī tu dienu, lai gan nenož ē loju, jo man personī gi patika Viborga, kaut vai province, bet jau gandrī z Eiropa un atkal ļ oti draudzī gi cilvē ki, baltā s naktis (fenomenā la parā dī ba mums kā viduszonas iedzī votā jiem) un neticami daudz odu viesnī cā! ! !
Gulē t neļ ā va, es noliku "deuce" vadī bai, kas papildina istabu ar dū š ī gu "plazmu" un tajā paš ā laikā aizmirst par tā dā m vienkā rš ā m lietā m kā moskī tu tī kls uz loga. Starp citu, viesnī ca saucas "Viking", kas atrodas netā lu no dzelzceļ a stacijas, diemž ē l tā lu no vecpilsē tas, kuru mums nebija laika apskatī t, domā ju, ka vē sturiskā centra apmeklē jums pievienotu daudz labvē lī gus iespaidus no plkst. š ī brī niš ķ ī gā pilsē ta uz robež as ar Eiropas Savienī bu.

Somija (pirmā vizī te, tranzī ts): novē roju tendenci - katru gadu mū su lī dzpilsoņ i, kuri vē las ar automaš ī nu pamest Dzimteni, lai iepazī tos ar Rietumu kultū ru, kļ ū st arvien vairā k, tā pē c, ja pē rn uz robež as ieradā s plkst. Torfjanovkas pā rbrauktuvē.7. 00 no rī ta bijā m pirmajā cilvē ku grupā , kas izgā ja muitas/robež kontroli, tad š oreiz ieradā mies 7.00.
20. datumā atradā m diezgan lielu rindu, kurā stā vē jā m divas stundas (no pieredzē juš iem pē terburgieš iem dzirdē jā m, ka brī vdienā s var nostā vē t seš as stundas vai pat vairā k). Tač u ne robež sargi, ne muitnieki š oreiz nekā du negatī vu neizraisī ja, strā dā ja, lai arī ne ā tri, bet gana saskanī gi un bija pieklā jī gi (sirsnī gi pā rsteigti). Viņ i nelaida iekš ā nevienu "ņ ipru" ar cē lā m "garozā m", kas aizlido garā m rindai tieš i zem barjeras, gandrī z notriecot svā rstī gos "vienkā rš os mirstī gos".
Raugoties uz priekš u, atzī mē š u, ka š ā dā veidā lidojoš ais BMW X5 ar pā ris “novecojuš a tipa jaunajiem krieviem” bija droš i man priekš ā (neskatoties uz to, ka muitu izgā jā m pusstundu vē lā k) brī dī , kad kā dus desmit kilometrus no robež as, jau Somijā somu likumsargi viņ iem uzrakstī ja protokolu, garozas š ajā gadī jumā acī mredzot nestrā dā ja, un “brā lis” ar skumju seju sē dē ja Opel patruļ as aizmugurē jā sē deklī , gaida spriedumu.

Viesnī ca Helsinkos (Radisson SAS Seaside Hotel, Ruoholahdenranta 3, FI-00180 Helsinki, Somija, +358 (0.20 123.707, www. radissosas. com) tika izvē lē ta, lai nodroš inā tu ē rtu piekļ uvi ostas terminā lim. sarež ģ ī tī ba, jo Helsinkos vairā ki terminā ļ i un FINNLINES prā mji (proti, š ī s firmas prā mi rezervē jā m mē s) atiet no terminā ļ a, kas atrodas tā lu no š ī s viesnī cas, bet, ja ceļ ojat ar TALLINK vai SILJA LINE prā mjiem, tad atrodaties tikai piejū ras viesnī cā - osta atrodas divu minū š u gā jiena attā lumā.
Tā kā š oreiz Helsinki mums bija tikai tranzī ta punkts, tad pilsē tas apskates vietas neapskatī jā m, laika nepietika, bet varu ieteikt kā du brī niš ķ ī gu zivju restorā nu, kas atrodas tieš i krastā netā lu no ostas iepretim augstā kminē tajai viesnī cai.
Restorā nu sauc MERI MAKASIINI (Hietalahdenranta 14.00180, Helsinki, +358 (0.09-607-299 www. merimakasiini. fi) š ī iestā de noteikti ir pelnī jusi uzmanī bu, jo tā s ē dienkartē ir daudz gardu zivju ē dienu. Vakarā ir grū ti atrast brī vu galdiņ u, vietē jiem ir arī restorā ns Cenas nekož (pē c somu standartiem, protams. ) Pat es, nebū dams liels zivju cienī tā js, tur pusdienoju ar prieku.

Nā kamajā dienā , ar Goblina palī dzī bu ā tri atraduš i sev vajadzī go terminā li, nejauš i nokļ uvā m Helsinku zoodā rzā , kas atrodas uz salas netā lu no pilsē tas.
Fakts, ka lielā kā daļ a klā ja ir rezervē ta kravas nodalī jumam, pat nospē lē ja prā mim, jo ​ ​ tajā ir maza pasaž ieru ietilpī ba, ja mana atmiņ a neviļ.500 cilvē ku, kuģ is izrā dī jā s no š ī ...'t know ..."klubs" vai kaut kas, tā teikt. Vienkā rš i pa dienu, ko kuģ ojā m, atcerē jā mies gandrī z visus pasaž ierus, atvē rtais klā js ar galdiem un pelnutraukiem ļ ā va praktiski neatrasties kajī tē , un lieliskie laikapstā kļ i un gandrī z pilnī gs miers jū rā papildinā ja komfortu un siltumu. uz mū su, varē tu teikt, mazo kruī zu .
Vē l atzī mē ju, ka biļ etes cenā bija iekļ autas arī trī s ē dienreizes dienā , un neviens mums nekad neprasī ja kuponus tieš i š ai ē dienreizei, un, kas ir jauki, katram pasaž ierim restorā nā tika ierā dī ta sava vieta pie galdiņ a, kas novē rsa problē mu. izmisī giem brī va galda meklē jumiem, kad rokā s ir pilni š ķ ī vji ar ē dienu un apkā rt skraida tie paš i “lū zeri”, kuri kavē jas uz mielasta sā kumu. Dzī ve uz kuģ a ir vienkā rš a kā multfilmā par Ī kstī ti - "paē di, tagad vari gulē t...guli, tagad vari ē st. " Ieteicams pasī vā s atpū tas cienī tā jiem.

Vā cija (pirmā vizī te, tranzī ts): vienī gā skaidri pamanī tā FINNLINES prā mja neē rtī ba, iespē jams, ir tā vē lā (21.00 pē c vietē jā laika) ieraš anā s Travemindes ostā , kas atrodas netā lu no Hamburgas. Š ajā sakarā mē s fiziski nevarē jā m pā rvarē t attā lumu lī dz Amsterdamai un pat Ļ ipeckā nolē mā m rezervē t viesnī cu Hamburgā.
Man par visdziļ ā ko nož ē lu mums nebija laika apskatī t paš u pilsē tu, tā pē c es novē rtē ju tā s skaistumu no Radisson SAS Hotel Hamburg (Marseller Strasse 2, D-20355 Hamburg, Vā cija) 25. stā va augstuma.
Vā cija kopumā noteikti pā rsteidza. Pirmkā rt, attī stī ta ceļ malas infrastruktū ra. Tas nav joks, bezmaksas tualetes uz autobā ņ iem atrodas ne tā lā k kā.10 - 15 km attā lumā . viens no otra. Un vā cieš i nemitī gi remontē ceļ us, paplaš ina tos un uzlabo pā rklā jumu. Bijā m pā rsteigti, cik neatlaidī gi vietē jie strā dnieki "spodrina" jau ideā los Vā cijas š osejas. Tajā paš ā laikā netiek radī ti š ķ ē rš ļ i satiksmei, visi apkā rtceļ i tiek veikti pareizi, visur uzlikts pagaidu marķ ē jums, izvietotas brī dinā juma zī mes. Spī dē t. Bet vā cieš i, kā man personī gi likā s, brauc diezgan agresī vi gan pilsē tā s, gan ā rpus apdzī votā m vietā m. Mainī t joslu priekš ā apdzenoš ai maš ī nai vai veikt apgrieš anos pa tramvaja sliedē m, tas ir lietu kā rtī bā.
Pā ris reizes noskatī jos, kā vietē jie iedzī votā ji š ī iemesla dē ļ gandrī z saduras, lai gan vienmē r viņ u ceļ i š ķ ī rā s, un mums ir jā atdod gods bez nevienas neapmierinā tī bas no “ievainotā s” puses. Kultū ra augstā kajā lī menī , bravo. Vienī gais, ko lī dz galam neesmu sapratis, ir ā truma ierobež ojumi. Tur, kur tā s bija apzī mē tas ar zī mē m, viss ir vienkā rš i, plū sma gandrī z vienmē r palē ninā jā s lī dz noteiktajam ā trumam un tā arī braucā m, bet pē c zī mes “Visu ierobež ojumu zonas beigas” birģ eri lielā koties sā k slī kt” par visu naudu”, lai gan dzirdē ju, ka Vā cijā , š ķ iet, ir atcelti neierobež otie autobā ni. Neizskatā s pē c tā . Vai arī , pē c vecā m atmiņ ā m, vā cieš i turpina lidot viņ iem pā ri. Es izvē lē jos sev vienkā rš u un saprotamu taktiku, lai pā rvietotos ar vidē jo plū smas ā trumu, kas ļ ā va ā tri nokļ ū t galamē rķ os un bez riska saņ emt iespaidī gu naudas sodu eiro.
Un, ja Somijā ceļ u policija nemaz nav redzama, tad Vā cijā tā s ir vairā k nekā pietiekami un, acī mredzot, likumsargi situā ciju uz ceļ iem uzrauga ļ oti, ļ oti modri.

Holande: Tā pat kā citur ES, lai nokļ ū tu no Vā cijas uz Nī derlandi, ir tikai jā grib to darī t. Protams, nav nekā du ierobež ojumu un visa robež a ir samazinā ta lī dz lielajai Apvienotā s Eiropas emblē mai ar uzrakstu "Welcome to the Netherlands". Visiem neprā tī gi patika valsts, mē s tur palikā m trī s dienas un guvā m daudz iespaidu. Raugoties uz priekš u, teikš u, ka, lai saprastu Holandi un sajustu tā s garu, ar Amsterdamas apmeklē jumu nepietiek. Galvaspilsē ta ir pā rsteidzoš i atš ķ irī ga no pā rē jā m, tik mierī ga un skaista, svaigas zā les un Holandes siera smarž ā s piesū kusies. Neskatoties uz to, pilsē ta ir skaista un visos iespē jamos veidos ir pelnī jusi to apmeklē t.
Tiesa, ja jū su iepazī š anā s ar Amsterdamu aprobež ojas ar "Sarkano lukturu kvartā lu" un tuvā ko "kafejnī cu", tad varat droš i pieņ emt, ka neesat redzē juš i ne Holandi, ne Amsterdamu. Jo Amsterdama ir vismaz Dam laukums, uz kura atrodas Karaļ a pils un atrodas ļ oti labs Tiso kundzes muzejs, kas, lai arī nav liels, tomē r atstā j patī kamu iespaidu, ī paš i "Karī bu jū ras pirā tu" stilā veidotā izrā de ar profesionā lu aktieru lī dzdalī ba. Tu ej pa vē trā noķ ertas buru laivas kravas telpu un pirā ta vaska figū ra ar ķ ē di, kas it kā klusi stā v kaktā , pē kš ņ i, ķ ē di grabē jot, uzskrien tev pretī , izdvesot neizteiksmī gas skaņ as. Iespaidī gi. Nu, mū su bija diezgan daudz, un neviens, izņ emot pā ris meitenes, ī paš i nebaidī jā s, lai gan cilvē kiem piemī toš ais paš saglabā š anā s instinkts joprojā m liek uzmanī ties no tā lā kā.
Personī gi es pirmo reizi biju uz š ā du priekš nesumu, un tas mani patieš ā m aizkustinā ja lī dz sirds dziļ umiem. Labi darī ts holandieš iem, ka izdomā ja kaut ko lī dzī gu. Tiesa, muzeja cena nav lē ta, 18 eiro no cilvē ka. Paš as vaska figū ras reducē tas galvenokā rt uz Holivudas slavenī bā m un vairā kiem ā rzemju skatuves pā rstā vjiem. Ir arī Ļ eņ ins, Gorbač ovs un Č ē rč ils. Vai ir vē rts maksā t tā du naudu, lai apmeklē tu š ā du iestā di, katrs izlemj pats, bet es ieteiktu apmeklē t muzeju. Amsterdamā ir arī Vincenta van Goga muzejs, kuru arī iesaku apmeklē t ikvienam, ne tikai mā kslas cienī tā jiem. Pirmkā rt, ē kas arhitektū ra pā rsteidz iztē li ar savu absurdumu (ieeju meklē jā m desmit minū tes), otrkā rt, ir apkopoti patiesi lieliski mā kslinieka darbi, ar kuriem ļ oti lepojas viņ a tautieš i. Galu galā muzejā ir laba ē dnī ca un tur var elementā ri paē st.
Jā , un paņ emiet lī dzi suvenī rus, piemē ram, slavenu van Goga gleznu reprodukcijas vai vienkā rš i pastkarti ar viņ a paš portretu. Cenas demokrā tiskas, gan ieejai (10 eiro), gan suvenī riem. Joprojā m ir vē rts pastaigā ties pa sarkano lukturu kvartā lu, tā unikā lā garš a tur noteikti ir klā t. Man personī gi š ķ ita, ka š is pilsē tas orientieris jau sen vairs nepilda savu tieš o pā rspī lē ta bordeļ a funkciju, bet kļ uva tikai par kaut ko tik ī paš u, bez kā Amsterdamas nebū tu (kā arī , ja tur bū tu aizliegts smē ķ ē t marihuā nu) . Tas viss vairā k ir tū ristu apskates objekts, jā , meitenes sē ž logos un slaidus skatienus uzmeta uz garā mejoš ajiem tū ristiem, bet neredzē ju nevienu cilvē ku, kas tur dotos, neredzē ju nevienu “aizņ emtu” logs, no kura secinā ju, ka tī ri tū risma funkcija Sarkano lukturu rajoni. Un meitenes tieš ā m ir skaistas. Laikam krievi, vai ukraiņ i.
Pilsē tas arhitektū ra izskatā s ļ oti lī dzī ga Sanktpē terburgai (kas nav pā rsteidzoš i labi zinā mu iemeslu dē ļ ), tač u tomē r atš ķ iras no pilsē tas pie Ņ evas. Velosipē du skaits uz vienu iedzī votā ju pā rsniedz visas vienkā rš as krievu personas idejas. Principā tas nav pā rsteidzoš i, jo pā rvietoš anā s pa pilsē tas centru, kur brauktuves platums reti pā rsniedz divarpus metrus, ir ļ oti problemā tiska jebkurā automaš ī nā . Es tur tieš ā m visur braucu, pat sarkano lukturu kvartā lā iebraucu ar maš ī nu, nejauš i. No restorā niem varu minē t argentī nieš u LA PAMPA (Paleisstraat 21 Nwe. Zijds Voorburgwal 151.1012 RB Amsterdam, tel. 620.153), kur izmē ģ inā ju visa ceļ ojuma labā ko liellopu gaļ u, galu galā argentī nieš i to, iespē jams, gatavo vislabā k. pasaule. Iestā de radī ja ļ oti groovy iespaidu, tajā tiek atskaņ ota dzī vā Latī ņ amerikas mū zika, un viss personā ls dejo un dzied. Pilna karnevā la vai siesta atmosfē ra. Sauc to, kā gribi.
Š ā du iestā ž u apmeklē jums dod pozitī vas enerģ ijas lā diņ u uz ilgu laiku, ļ oti iesaku. Un izmē ģ iniet vietē jo vī nu, tas ir ī sts argentī nieš u un ļ oti patī kams. Jā , esmu pavisam aizmirsis par ziedu tirgu Amsterdamā , jo visi zina, ka Holande ir arī tulpju valsts, un tā pē c tirgū pilsē tas centrā var iegā dā ties milzī gu daudzumu š o paš u tulpju un visdaž ā dā kā s, jebkurā formā , no sē klā m un sī poliem lī dz koka “manekenam” », ja vē laties. Ir arī neticama svaigu ziedu izvē le. Jū s varat visu dienu staigā t pa ziedu tirgu un tē rē t tur, ja vē laties, piecsimt eiro un daudz ko citu. Piebā zā m visu koferi ar visdaž ā dā kajā m krā sā m spuldzē m. Š eit, starp citu, ir vē l viena priekš rocī ba ceļ ojot ar auto, atš ķ irī bā no lidmaš ī nas maš ī nā var iemest daudz ko, arī suvenī rus, neapgrū tinot sevi, kā ar visu š o “labo” izbraukt cauri lidostai un tad uz taksometru.
Viesnī ca arī nelika vilties, tā bija lieliska viesnī ca, kas atrodas paš ā pilsē tas sirdī vecā savrupmā jā : Radisson SAS Hotel Amsterdam (Rusland, 17, NL-1012 CK Fmsterdam, Nī derlande). Viesnī cas atraš anā s vieta ir gandrī z ideā la, iespē jams, NH Hotel Krasnopolsky atrodas greznā k Dam laukumā , bet man ir aizdomas, ka cenas par istabu tajā ir kosmiskas.
Bet Holande, kā jau teicu, nav tikai Amsterdama ar kafejnī cā m, tā ir arī liela, skaista un ļ oti lauksaimnieciska valsts. Visiem zivju mī ļ otā jiem noteikti vajadzē tu apmeklē t VOLENDAM ciematu, kas atrodas 20 kilometrus no Amsterdamas. Tur tiek atjaunota zvejnieku ciemata atmosfē ra, centrā ir daudz zivju restorā niņ u, bet nedē ļ as nogalē s ir liels zivju tirgus. Un viņ i pā rdod arī neprā tī gi garš ī gas sā lī tas siļ ķ es, kuras jū s nevarat izmē ģ inā t nekur citur.
Par š ī ciemata esamī bu uzzinā jā m jau atrodoties Holandē , tā pē c mū su marš ruts neļ ā va tur uzturē ties ilgā k par pā ris stundā m, bet visiem, kas plā no ceļ ojumu iepriekš , ieteiktu tur palikt pa nakti, nenož ē losiet, vismaz ē diet daudz siļ ķ es ilgu laiku un kū pinā tu zuti (viņ š arī viens no labā kajiem Eiropā ). Piecus kilometrus no Volendamas atrodas siera raž otā ju ciems MARKEN. Mums nebija laika to apmeklē t, jo mū su ceļ š veda Luksemburgā , tomē r, ja jums ir iespē ja, dariet to mū su vietā , es domā ju, ka jū s nebū siet vī luš ies.

Caur Beļ ģ iju un Luksemburgu: Es ilgi nekavē š os par š ī m valstī m, jo ​ ​ tā s tika izbrauktas tranzī tā , tā pē c mē s neredzē jā m nekā dus apskates objektus.
Luksemburga patieš ā m atstā ja divkā rš u iespaidu, no vienas puses, valsts ir ļ oti bagā ta, to var redzē t gan vecpilsē tas centra mā ju dizainā , gan pa š aurajā m pilsē tas ieliņ ā m skraidoš ajā s automaš ī nā s un iedzī votā ju priecī gajā s sejā s. Savukā rt augstie dzelzsbetona "klucī š i" biznesa centrā , kas acī mredzot pieder lielajā m bankā m, neder ar glī tā m villā m un koptā m piepilsē tas kotedž ā m. Beļ ģ ijā ceļ i man, dī vainā kā rtā , patika, lai gan varē tu š ķ ist, ka tie ir ideā li visur Eiropā , un pē c Vā cijas autobā ņ iem nekas nevar pā rsteigt, bet Beļ ģ ijas ceļ iem ir ļ oti interesanta ainava ar nemainī gu augstuma starpī bu. Pa tiem ir patī kami braukt, it ī paš i, kad uzkā pjot nā kamajā kalnā paveras lielisks skats uz kā du klusu ieleju.
Uz Luksemburgu, manuprā t, jā brauc atseviš ķ i, ir ko redzē t, jā pavada pā ris dienas pilsē tā , tā pē c, visticamā k, nā kamajā Eiropas ceļ ojumā plā nosim vē l vienu š ī š tata apmeklē jumu.

Vā cija: Š is mū su ceļ ojuma posms bija personī ga iegriba un, kā jau gaidī ju, izrā dī jā s visspilgtā kais iespaids visā ceļ ojumā . Droš i vien daudzi nenovē rtē s manu degsmi un diez vai atkā rtos š ā du marš rutu, bet es ļ oti gribē ju apmeklē t Mercedes-Benz muzeju Š tutgartē un to arī apmeklē ju. Un es ar to ļ oti lepojos, jo š ī ir lieliska vieta. Bet vispirms vispirms.
Nakš ņ ojā m Luksemburgā un, sekojot kompetentajiem navigatora padomiem, virzā mies uz Vā cijas robež u, kas mū s sagaidī ja ar nedaudz pasliktinā tiem laikapstā kļ iem.
Jā piebilst, ka laikapstā kļ i pa lielam ceļ ojuma laikā ī paš i nelutinā ja, auksts, protams, nebija, bet Amsterdamā lija diezgan biež i un ļ oti stipri, kas ļ ā va vietē jiem arā biem pā rdot neticami daudz lē ta. lietussargi bodē s, no kuriem divi tika nopirkti un mums, Vā cijā , arī vietā m lija un vispā r temperatū ra reti pacē lā s virs 20 grā diem pē c Celsija. Starp citu, pa ceļ am uz Š tutgarti iekļ uvā m vienī gajā sastrē gumā pa ceļ am, kurā nostā vē jā m gandrī z divarpus stundas, un satiksmes ziņ ojumu dienests ik minū ti jautri ziņ oja par situā ciju uz tuvē jā m lielceļ iem. un jo ī paš i uz mū su š osejas, bet, ņ emot vē rā to, ka neviens no mums nezina vā cu valodu, pē c bū tī bas varē jā m izdalī t tikai frā ž u fragmentus, par kuriem nojauš ā m, ka eja tiks atvē rta lī dz pulksten 14.00. Tieš i 14.00 un ne minū ti vē lā k sā kā s straume.
Tā du punktualitā ti nā cā s redzē t pirmo reizi mū ž ā . Sastrē guma cē lonis bija ļ oti smaga avā rija, kurā iesaistī tas vismaz trī s kravas automaš ī nas un pā ris vieglā s automaš ī nas. Bija grū ti spriest, vai viņ a iztika bez upuriem vai nē , lai gan, tā pat kā citviet Eiropā , notikuma vietā drū zmē jā s vairā kas ā trā s palī dzī bas maš ī nas, ugunsdzē sē ji un milzums policijas un glā bš anas maš ī nu. Aizsprostojums tika kompetenti nož ogots un satiksme tika atļ auta pa trim no č etrā m autobā ņ a joslā m.
Kamē r bijā m sastrē gumā , man personī gi lielā kā problē ma bija iespē ja nokavē t uz Mercedes-Benz muzeju, jo mums nebija precī zs tā darba laiks, nezinā jā m arī tā atraš anā s vietu. Atkal nā cā s paļ auties uz GARMIN, kurā ievadī ju kā roto adresi: Mercedesstrasse, 100. Rezultā tā iekā rta atkal bija virsū un 16.00 jau apbrī nojā m manas dzī ves galvenā auto muzeja fenomenā lo arhitektū ru.
Iespē jams, nav jē gas detalizē ti aprakstī t muzeju, jo pat vispieredzē juš ā kais rakstnieks, par kuru es sevi neuzskatu, nespē s izteikt vā rdos visu, ko mums bija iespē ja tur redzē t. Varu tikai teikt, ka ieejas biļ etes cena 8 eiro sirsnī gi pā rsteidza ar savu pieticī bu. Alerģ iju neizraisī ja arī cenas suvenī riem, kas bija bagā tī gi izstā dī ti muzeja pirmajā stā vā . Tiesa, vē l jā seko lī dzi suvenī ru kvalitā tei, piemē ram, jau divas reizes iegā dā to sienas pulksteni ar zī mola simboliku esmu izš ķ irojis, tie kategoriski netur bultu, bet sporta soma izrā dī jā s vienkā rš i pā rsteidzoš s, piemē ram, liela keramikas krū ze. Galvenokā rt uzslavas un automaš ī nu modeļ u kvalitā te, kas tiek pasniegti daž ā dos mē rogos neticami daudz. Paradī ze bē rniem vienā vā rdā.
Kopumā Š tutgarte, neskatoties uz to, ka pilsē ta ir tū kstoš procentu industriā la, atstā ja ļ oti labvē lī gu iespaidu. Ekoloģ ija tur ir nepā rprotami lieliska, atš ķ irī bā no mū su dzimtā s Ļ ipeckas ar metalurģ ijas raž oš anu. Tajā paš ā laikā Š tutgarte acī mredzami nav tū risma centrs, izņ emot rū pnī cas un rū pnī cas, acī mredzot tajā nav daudz ko redzē t, bet muzejā bija pā rsteidzoš i daudz krievu, galvenokā rt ar bē rniem, kuri ar neticamu sajū smu, " stū rē š ana" lielu tū ristu laineri Travego un videi draudzī gu atkritumu vedē ju. Divpadsmit gadu vecumā par tik nenormā li skaistu, vienuviet saliktu maš ī nu skaitu noteikti pā rdotu savu dzimteni ar ķ ipariem.
Un tikā m arī lī dz lā č u izstā dei. Jā , jā , lā č i. Tā atradā s pilsē tas centrā lajā laukumā un saucā s “Tolerances mā ksla. Draugu lā č i.
Viesnī cu atradā m, izmantojot internetu, kā rtē jo reizi brī noties par rezervē š anas vieglumu Eiropā . Pietika piezvanī t administratorei un nodiktē t kredī tkartes numuru. Graff Zeppelin izrā dī jā s skaista viesnī ca lieliskā vietā . Vakariņ ojā m viesnī cas restorā nā , kur nogarš oju, iespē jams, labā ko alu visā ceļ ojumā , jā atzī st, ka vā cieš i prot brū vē t alu, tas tika vairā kkā rt pā rbaudī ts daž ā dos restorā nos visā valstī.
Ceļ š uz Rostoku ilga visu nā kamo dienu, lai gan nekur nesteidzā mies un vairā kas reizes apstā jā mies, tajā skaitā brī niš ķ ī gā lauku restorā nā , nogriež oties no ceļ a pā ris kilometrus. Doš u padomu, ja vē lies nogarš ot ī stu ē dienu, lai uz kuru Eiropas valsti tu dotos, neē d benzī ntankos un kafejnī cā s gar š oseju. Tur, kā likums, viņ i pā rdod vai nu pusfabrikā tus, vai ā trā s uzkodas.
Labā k seko zī mei kā dai vietē jai meitenei un pie ieejas tajā bū s garantē ts omulī gs restorā ns, kurā bū s jauka jauna dā ma, kura neprot nevienu valodu, izņ emot savu dzimto dialektu, kā viesmī le un pilnvē rtī ga mā jvieta- vairumā gadī jumu pagatavoja pā rtiku. Š eit vienā no š iem restorā niem mē s pusdienojā m pa ceļ am uz ostu.
Rostoka mū s sagaidī ja ar viesuļ vē tras tuvoš anos un ļ oti punktuā lajiem igauņ iem, kas trī s stundas aizkavē ja iekā pš anu prā mī . Paskaidroš u visa š ī kauna cē loni: atceļ ā nepaspē jā m nopirkt biļ etes uz FINNLINES prā mi, viss jau bija rezervē ts (lai gan prā mis tika pasū tī ts gandrī z divus mē neš us pirms brauciena sā kuma) un kā nepiecieš ams pasā kums, mums piedā vā ja braukt ar prā mi TALLINK. Mū su viedoklis ir tā ds, ka Tallink nav lī dzī gs Finnlines. Ne servisa kvalitā tes, ne prā mja aprī kojuma lī meņ a ziņ ā.
Lai gan igauņ i cenš as izrā dī t labo gribu, viņ i joprojā m ir piesardzī gi pret krieviem, no somu komforta uz TALLINK SUPERFAST IX klā ja nav palicis ne miņ as. Atklā tā klā ja ar galdiņ iem nav, bā ros cenas augstā kas, bufete mazā k organizē ta, ņ em kaut vai to, ka ceļ ojuma laikā tev nerezervē galdiņ u (prā mis milzī gs, nebū s pietiek visiem), bet pasaž ieri tiek sadalī ti, kad viņ i ierodas ē damzā lē . Š ajā sakarā daž kā rt bija jā gaida rindā , lai piesē stos ē st, savukā rt galdiem visbiež ā k nebija laika atkā rtotai servē š anai un ē š anas process izvē rtā s par ī stā m mocī bā m, nevis baudu. Turklā t biļ etes cena, lai arī kopumā bija par 100 eiro zemā ka, tomē r salons brī ž iem un platī bas ziņ ā (7 kv. m. 16 vietā FINNLINES) un apkalpoš anas kvalitā tes ziņ ā bija zemā ks par somu. , kā jau teicu, bija zemā ks.
Turklā t kuģ is ir ļ oti dreboš s, pie kajī tes loga bija kaut kā da lū ka, kuru, mež onī gai elektromotora ieslē gš anas skaņ ai, jū rnieki ar pusstundas intervā lu atvē ra/aizvē ra. Kopumā iespaids nebija ī paš i patī kams. Atzī mē š u tikai vienu neapstrī damu TALLINK prā mja plusu, kas galu galā neļ ā va nomirt no garlaicī bas uz klā ja, ir bezmaksas Wi-Fi interneta klā tbū tne salonā visa brauciena laikā . Lielā kā daļ a viesnī cu, starp citu, nodroš ina arī bezmaksas Wi-Fi pakalpojumus, tiesa, tikai sabiedriskā s vietā s, bet Helsinkos un Amsterdamā tī kls bija pat istabā s, par ko ī paš s paldies viesnī cas administrā cijai.

Somija: Š eit mē s esam mā jā s. Š ī doma mū s visus apciemoja, tiklī dz izkā pā m no igauņ u kuģ a borta un iebraucā m Somijas zemē . Divus gadus pē c kā rtas apmeklē jot š o skaisto mazo ziemeļ valsti, esam pa kluso paspē juš i to iemī lē t lī dz sirds dziļ umiem. Š eit viss bija pazī stams, skaidrs, vienkā rš s.
Cilvē ki mums sirsnī gi smaidī ja, man likā s, ka viņ i ir ļ oti lojā li pret mū su tautieš iem, lai gan tas ir saprotams, krievu tū risti atstā j Somijā daudz naudas un viņ u nemī lē š ana ir pilna ar katastrofu valsts tū risma nozarei.
Š oreiz namiņ š atradā s Ziemeļ karē lijā , netā lu no Nurmes (NURMES) pilsē tiņ as, kur regulā ri braucā m pē c pā rtikas precē m. Atkal dabu atstā š u bez komentā riem, jo ​ ​ tā ir skaista un ir pelnī jusi, lai to redzē tu dzī vajā . Ezera spož ā virsma, kas atspoguļ o pā r mež u rietoš ā s saules atspulgus, joprojā m ir manā atmiņ ā . Tā pat kā citur Somijā , uz ezera ir daudz zivju, tieš ā m nepateicī gs uzdevums to noķ ert no krasta, izspiegojā m vietē jos "iezemieš us" brī niš ķ ī gu veidu, kā "tralizē t" ezeru ar spiningu, atlaiž ot mā nekli. no motorlaivas apmē ram trī sdesmit metrus un pā rvietojas nelielā ā trumā.
Tā nu izdevā s noķ ert mazu lī daku un daudz pieklā jī gu asari, pā ris reizes nokrita ļ oti liela zivs, ļ oti gribē jā s ķ ert foreles, bet mā nekli nepaņ ē mu. Mē s neesam profesionā li makš ķ ernieki, bet gan amatieri.
Mierī gums, ar kā du Somija dzī vo, krievu cilvē ku pā rsteidz neticami. Lietas, kas somiem, krieviem ir visizplatī tā kā s, š ķ iet kaut kas neparasts. Piemē ram, kā jū s varat saglabā t kotedž u, kas atrodas 500 metru attā lumā no noslogotas š osejas, ja uz logiem nav neviena rež ģ a. Kā pē c pirmajā dienā , kad mē s tur bijā m, netika nozagti zvejas rī ki, kas tika atstā ti uz galda pie mā jas uz visu uzturē š anā s laiku kotedž ā , un daudz kas no tā?
Ideja no Nurmes nokļ ū t Tamperē uz plā noto iepirkš anos izrā dī jā s nerealizē ta, attā lums bija pā rā k liels.
Pateicoties laipnajiem cilvē kiem, kas raksta atsauksmes par ceļ ojumiem internetā , tur lasā m, ka simts kilometrus no mū su dzī vesvietas ir maza, bet visā dā ziņ ā ļ oti cienī ga Kuopio (KUOPIO) pilsē ta. Iedzī votā ju skaits ir tikai aptuveni 8000 cilvē ku, savukā rt visu centru veido milzī gi lielveikali, kas pā rdod visu, sā kot no zobu birstes lī dz pasaules vadoš o raž otā ju drē bē m. Par lietu kvalitā ti nav š aubu, somi š ajā jautā jumā ir ā rkā rtī gi skrupulozi, varu teikt, ka trī s kedu pā ri, kas pirkti pirms gada izpā rdoš anā Lahti (LAHTI) par 20 eiro pā ri, ir lieliski valkā ti un ir pat nekur nav valkā ta. Tas liecina par Somijā pā rdoto lietu augstā ko kvalitā ti, pat provincē s. Nevarē jā m salī dzinā t cenas ar Helsinkiem, jo ​ ​ galvaspilsē tā neizdevā s apmeklē t veikalus, zinoš i cilvē ki raksta, ka provincē s viss ir lē tā k, neskatoties uz to, ka tie nav zemā ki par kvalitā ti. Tam mē s noteikti piekrī tam.
Un Kuopio ir lielisks zivju restorā ns ar nosaukumu SAMPO, kurā visa ē dienkarte sastā v no septiņ iem ē dieniem, un tie visi ir gatavoti no vendiem. Bijā m divas reizes, devā mies speciā li izmē ģ inā t visus septiņ us ē dienus, rezultā tā izmē ģ inā jā m seš us un nevarē ju pateikt, kurš garš ī gā ks, tie visi ir gatavoti pē c vecā m receptē m (restorā ns ir ļ oti vecs, var redzē t) un neticami garš ī gi. Pasniedz arī alu krū zē s, kas padomju laikos bija katrā krogā , bet tagad kaut kur pazuduš i, nostalģ ija. Vakarā ir problē ma atrast brī vu galdiņ u, restorā ns nezina problē mas ar apmeklē tā jiem, neskatoties uz ē dienkartes trū kumu un primitī vo atmosfē ru. Kā vietē jai eksotikai noteikti vajadzē tu apmeklē t, nenož ē losiet.
Desmit dienas ezerā
sabrukt