Bijā m ļ oti apmierinā ti ar GADA 3 * viesnī cu (Gadja). Viesnī ca ir jauna. Tajā ir 48 istabas. Visiem ir balkoni un gaisa kondicionē tā js. Logi vē rsti uz austrumiem un rietumiem. No abā m pusē m paveras skats uz jū ru un kalniem. Diezgan trokš ņ ains austrumu pusē . Blakus ceļ... →; am un savā c atkritumus agri no rī ta. Mē s dzī vojā m rietumu pusē . Nekā di trokš ņ i netraucē ja mū su atpū tai. Gultas istabā s ir lielas ar lieliskiem matrač iem. Restorā ns un bā rs 1. stā vā . Uz jumta ir panorā mas bā rs, bet tas nedarbojā s. Brokastī s mums bija bufete. Repertuā rs ir standarta un nemainī gs - siera, gaļ as, desu, grauzdiņ u, desu, olu kulteni, gurķ u un tomā tu, musli, siera, sviesta, ievā rī jumu, tē ja, kafija izcirtņ i. Viss ir svaigs un garš ī gs. Mē s ē dā m. Vakarā vakariņ as ar 4 ē dieniem - pirmais, otrais, salā ti, deserts. Otrais ir 2 iespē ju izvē le. Ē dienkarte katru dienu bija atš ķ irī ga. Mums patika ē diens. Vienī gais mī nuss bija apkalpoš anas ā trums. Reiz mē s pavadī jā m stundu vakariņ ā m. Dzē rieni vakariņ ā s ir maksas un ļ oti dā rgi.
200ml sulas 15kn, 100ml vī na 30kn. Horvā tijas kuna ir praktiski lī dzvē rtī ga mū su grivnai. Starp sā tī gā m brokastī m un vakariņ ā m varē ja apē st augļ us, saldē jumu un gardas maizī tes. Bet mē s gribē jā m izmē ģ inā t horvā tu virtuvi, ī paš i zivis. Mē s Baska Vodā pā ris reizes pusdienojā m zivju restorā nā Mars. Ieteikt. Zivju ē dieni Horvā tijā ir ļ oti garš ī gi. Mē s ē dā m zivis uz grila, mī klā , garneles, un mums visiem ļ oti garš oja. Ļ oti garš ī ga ž ā vē ta prosciutto gaļ a. Zivju ē diens maksā.60-110 kn, prosciutto 50 kn. Ē dienu Horvā tijā gatavo no bioloģ iskiem produktiem olī veļ ļ ā . Š o eļ ļ u ir vē rts nest mā jā s. Tas tiek glabā ts ī su laiku, bet ļ oti noderī gs. Ar ē dienu Baska Vodā viss ir kā rtī bā . Daudzi restorā ni, kafejnī cas, picē rijas, konditorejas veikali. Zemā kā s cenas pā rtikas precē m lielveikalā Konzum. Cenas ir lī menī un nedaudz augstā kas nekā Kijevā . Augļ i ir dā rgā ki nekā pie mums.
No viesnī cas lī dz jū rai 100m. Pludmales ir vidē ji oļ u, brī vas.
Sauļ oš anā s krē sli maksā.20 kn. Krastā itā ļ u priedes veido dabisku lapotni. Var sē dē t lī dz vakaram ē nā . Jū ra ir ļ oti tī ra un caurspī dī ga, ļ oti sā ļ a un ļ oti skaistas krā sas. Nopirkā m vannas č ī bas par 40 kn, lai neuzkā ptu uz jū ras ež iem. Ež i dzī vo tikai ļ oti tī rā s jū rā s. Ū dens temperatū ra jū nijā bija no +21 lī dz +23. Karstums ir ap č etrdesmit, lai gan parasti š ajā laikā ir ap trī sdesmit. Neviena lietus.
Vakarā ar izklaidi ir maz. Mē s diskotē kas neredzē jā m. Pā ris reizes dzirdē ta dzī vā mū zika. Bē rniem tikai batuts. Bū tī bā visi vai nu staigā pa promenā di, vai sē ž restorā nos un bā ros pludmalē . Tur bija daudz atpū tnieku, lielā kā daļ a horvā tu un tū risti no citā m Balkā nu valstī m. Mū su lī dzpilsoņ u ir maz. Nevaru iedomā ties, kas tur notiek jū lijā -augustā . Kailus vā cu pensionā rus neredzē jā m. Pie mums viesnī cā dzī voja grupa holandieš u pensionā ru. Restorā nā viņ i vienmē r radī ja neiedomā jamu troksni.
G.
Baska Voda atrodas Makarskas Rivjē rā Centrā lajā Dalmā cijā , starp Makarskas un Brelas pilsē tā m. Mums arī ļ oti patika Brela. Ir klusā ks, nav satiksmes. Mē s ļ oti gribē jā m redzē t klinti izgaismotu no jū ras. No Baska Vodas lī dz Brelai apmē ram pusstunda gā jiens. No Berulia viesnī cas lejā un pa promenā di gar jū ru lī dz klints vē l pusstundu. Jū s varat redzē t viņ u fotoattē lā . Makarskā mums bija vakara brauciens ar kuģ ī ti. Makarska ir lielā ka nekā Baska Voda un Brela. Bet viņ a mū s ī sti nepā rsteidza. Gaiss Horvā tijā ir vienkā rš i pā rsteidzoš s. Jū ras un priež u smarž a. Piedzē ries bez vī na.
Mums ir atpū tas diena jū rā , kas mijas ar ekskursiju dienu. Devā mies uz Dubrovniku, Trogiru, Splitu. Manuprā t, š ī s pilsē tas ir apskates vē rtas. Es nevaru pateikt, kura no š ī m pilsē tā m man patika vairā k. Katrs ir skaists savā veidā , katrā daž ā du kultū ru un arhitektū ras stilu savijumos. Dubrovnikā iespaidī gi ir jū ras ieskautie cietokš ņ a bastioni.
Splitā - Romas imperatora pils, skaista krastmala un osta. Trogirā ir skaista katedrā le ar unikā lu portā lu, š aurā m itā ļ u ieliņ ā m un pagalmiem. Mums paveicā s ar gidiem. Bet diemž ē l mū su ekskursijas bija ī sas. Uz visu dienu š eit jā ierodas vienam. Brauciens uz Dubrovniku no Baska Voda aizņ em 4 stundas. Splita un Trogira atrodas netā lu, 2 stundu attā lumā.
Mums bija arī visas dienas brauciens ar kuģ ī ti uz Brač as salu. Ar laivu mū s aizveda uz Bolas pilsē tiņ u, kur atpū tā mies un peldē jā mies slavenajā Zlatni Rat (Zelta raga) pludmalē . Tā ir sē rfotā ju paradī ze. Kontinentā lajā daļ ā vē ju gandrī z nav. Vienā pusē kalni, otrā salas. Horvā tija ir tū kstoš salu valsts. Daž iem Horvā tijā trū kst plaš a horizonta. Mums pietrū ka jū ras sē rfa skaņ as. Pa ceļ am uz Bracu mū s cienā ja ar grilē tā m zivī m un vī nu. Horvā tijas vī ns ir pā rsteidzoš s. Š o ekskursiju sauc par zivju pikniku.
Parasti tos bez Brač as ved arī uz Hvaru. Un tas maksā.130 kunas. Nez kā pē c maksā jā m divreiz vairā k.
Mums bija vē l viena plā nota ekskursija uz Š ibeniku un Krkas dabas rezervā tu. Tač u pretendentu bija maz. Domā ju, ka bez ekskursijā m mums bū tu garlaicī gi. Mē s neesam tī ri pludmales brī vdienu cienī tā ji.
Tā kā mums bija grupas autobusu tū re, mē s braucā m turp un atpakaļ cauri Ungā rijai un pusei Horvā tijas. Jā saka, ceļ i ir lieliski. Horvā tijā it ī paš i. Tikā m garā m daudziem kalnu tuneļ iem, daž i no tiem 5 km gari. Pa ceļ am apskatī jā m Balatona ezeru, Zagrebu un Plitvices ezerus. Braucā m cauri Budapeš tai neapstā joties. No autobusa loga redzē jā m Parlamenta ē ku un citas vē sturiskas ē kas Donavas krastā . Balaton ir ļ oti liels ezers, gandrī z jū ra, 14 km plats. Ū dens tur ir tī rs un ļ oti veselī gs, saka, ka tajā ir dabī gas antibiotikas. Bet peldē t nesanā ca. Zagreba mums patika, bet mē s tur bijā m ļ oti maz.
Atgriež oties mā jā s, mē s apmeklē jā m Plitvices ezerus. Vā rdi nevar aprakstī t š o skaistumu. Š ī ir 16 ezeru un daudzu lielu un mazu ū denskritumu kaskā de, ko ieskauj neapstrā dā ti mež i un kanjoni. Ū dens ir kristā ldzidrs un neparastā tirkī za krā sā . Maksimā lais dziļ ums ir 47 metri. Bet, lielā koties, 5-15m. Ezeri ir pilni ar zivī m. Š eit nav atļ auts peldē ties un makš ķ erē t. Pa lielā ko ezeru kursē elektriskie prā mji, apkā rt ezeriem kursē autobusu marš ruti. Bet bū tī bā visi staigā pa gā jē ju celiņ iem gar ezeriem un tiltiņ iem starp ezeriem. Paiet vesela diena, lai lē nā m apbrauktu visus ezerus. 2.5 stundu laikā paspē jā m sē sties ar prā mi un ā trā tempā apbraukt zemā kos ezerus. No tā lienes apbrī nojā m lielu ū denskritumu 78m augstumā . Tagad mē s sapņ ojam ierasties š eit ī paš i uz ilgā ku laiku. Ī paš i skaisti š eit ir zelta rudens laikā.
Horvā ti ir ļ oti draudzī gi un pretimnā koš i.
Visur dzirdē jā m "dober dan", "mē s lū dzam", "mē s lū dzam", "slavē jam". Viss ir skaidrs bez tulkojuma. Bet, ja tev liek iet taisni, tas nozī mē pa labi. Krievu valodu saprot, ja runā lē ni.
Ikvienam, kurš domā , ka brī vdienas Horvā tijā ir dā rgas, vē los ieteikt nebraukt sezonas laikā un doties pē dē jā brī ž a ekskursijā s. Treš ā daļ a mū su grupas iegā dā jā s ekskursiju par 305 eiro. Starp citu, ņ emiet lī dzi eiro. Dolā ri Horvā tijā nepatī k.
Tā bija mū su pirmā iepazī š anā s ar Horvā tiju. Mē s ceram š eit atgriezties vē l. Bū tu lieliski ar jahtu apbraukt visu piekrasti un salas. Paldies horvā tiem par viesmī lī bu un rū pē m par vidi un savu dabas un cilvē ka radī to bagā tī bu aizsardzī bu.
sabrukt
... →
sabrukt